Valsts drošības komitejas Zinātniskās izpētes komisija, atskaitoties par padarīto, laiž klajā otro rakstu sējumu, kurš šoreiz veltīts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) drošības iestāžu darbībai no 1944. līdz 1956. gadam.
Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija galvenokārt strādā ar arhīvu materiāliem, taču viņu darbs mērāms tūkstošos cilvēku likteņu. Lai gan par tā dēvēto čekas maisu atvēršanu diskusijas joprojām nebeidzas un līdz vienprātībai, ko īsti ar šiem dokumentiem darīt, par spīti vairākkārt virzītajiem likumprojektiem Saeimā, neviens tā arī nav ticis, komisija 23.
Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpēte nekad nevar būt pilnīga un apjomīga, jo daļa dokumentu ir aizvesti uz Krieviju un tiem vairs nekad netiks klāt. Šādu viedokli intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda vēsturnieks, Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.
Atlīdzībai par bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātnisko izpēti šogad plānots tērēt 178 884 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā publicētais ministrijas un Latvijas Universitātes līgums.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bez iepirkuma procedūras varēs noslēgt līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par bijušās Latvijas PSR (Padomju Sociālistiskās Republikas) Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas dokumentu zinātnisko izpēti, vēsta LTV raidījums Panorāma.
Opozīcijā esošā Saskaņas Saeimas frakcija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atklāt LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) maisu saturu, informē frakcijas preses sekretāre Katrīna Iļjinska.
Valdošās koalīcijas partijas šodien vienojās nodot LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju Latvijas Universitātes (LU) pārraudzībā.Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) pēc valdošo partiju sanāksmes skaidroja, ka tiešā veidā Latvijas Vēstures institūtam (LVI) kā Universitātes sastāvdaļai nevar deleģēt komisijas budžetu, bet LU var to nodot.
Virkne zinātnieku vienojušies dibināt padomju okupācijas režīma represīvo struktūru dokumentu digitalizēšanas institūciju, kuras uzdevums būs digitāli iemūžināt un publiskot Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošos dokumentus. Institūcijas izveidi ieplānots finansēt, piesaistot privātu finansējumu, portālu _Diena.
Patlaban spēkā esošais likums paredz, ka termiņš, līdz kuram nav pieļaujams konstatēt personas sadarbību ar VDK un cilvēka iespējamo sadarbību ar tā dēvēto čeku nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo cilvēku, noslēdzas 2014.gada 19.maijā. Tomēr Nacionālās drošības komisija norādījusi - ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības biroja Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, tad, atverot čekas maisus jeb publicējot datus par personām, kuras sadarbojušās ar VDK, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā personas ir piedalījušās, tiks apdraudēta šī cilvēka personiskās dzīves neaizskaramība un fiziskā drošība.
Saeima ceturtdien atbalstījusi ierosinājumu noteikt, ka čekas maisus šogad vēl neatvērs - bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes – 2017.gadā, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
Saeimas deputātu vairākums ceturtdien konceptuāli atbalstīja ieceri ar likumu par 30 gadiem pagarināt noilguma termiņu, pēc kura konstatēt kādas personas sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK).
Šā gada 19.maijā beidzas tiesību un amata ierobežojumi bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem un informatoriem. Trešdien, 15.janvārī, Saeimas Juridiskā komisija vienojās atbalstīt grozījumus likumā, kas paredz šos ierobežojumus pagarināt vēl uz 30 gadiem. Par grozījumiem gan vēl jālemj parlamentam. Tikmēr par tā dēvēto čekas maisu likteni deputāti joprojām nespēj izšķirties.
