Pagājušajā sestdienā, 24. februārī,
Dienvidkarolīnas pavalstī ASV
notika, iespējams, pašas svarīgākās ASV republikāņu priekšvēlēšanas pirms novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.
Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.
Bez īpašas starptautiskās ievērības 21. februārī palika ziņa, ka aizvadīta kārtējā Ķīnas un Indijas pierobežā dislocēto abu pušu bruņoto spēku virspavēlnieku tikšanās, kuras rezultātā, kā teikts Indijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā, ir panākta vienošanās uzturēt dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar nedemarķēto (strīdīgo) abu valstu robežu Ladakhas augstkalnes reģionā.
Nedienas, maigi izsakoties, ar jaunajiem elektrovilcieniem turpinās, un neizskatās, ka šai valsts mēroga dižķibelei ir sagaidāms ātrs un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums. Pat par spīti daudzkārtējiem atbildīgo amatpersonu solījumiem, skaļiem (un populistiskiem) paziņojumiem, ka situācija ir jāatrisina maksimāli ātri un kvalitatīvi.
Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.
Gandrīz pirms nedēļas, 14. februārī, Indonēzijā – pasaules ceturtajā daudzskaitlīgākajā valstī un trešajā lielākajā demokrātijā –, tika aizvadīta vispārējo vēlēšanu diena.
Patlaban, kad kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām beigusies, tos astoņus līdz desmit sarakstus, kuru iespējas nosūtīt kaut vienu savu kandidātu uz Briseli pagaidām negribētos pilnībā izslēgt, var iedalīt trīs nosacītās kategorijās: tie, kas savā starpā cīnīsies par uzvaru un divu kandidātu pārstāvniecību uzskatīs par lielu neveiksmi, tie, kas šajās vēlēšanās cīnīsies par atgriešanos pie lielās politikas galda, un tie, kas "var izšaut".
Viena no uzmanības vērtajām
aktualitātēm pagājušajā
nedēļā bija Satversmes tiesas
(ST) atzinums, ka prasība
mūsu valstī dzīvojošajiem
Krievijas pilsoņiem apliecināt
latviešu valodas zināšanas ir likumīga.
Azerbaidžānā šā gada 7. februārī notika valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, par kuru pārliecinošu uzvarētāju, saņemot 92,1% vēlētāju balsu, prognozējami kļuva valstī kopš 2003. gada pie varas esošais Ilhams Alijevs.
Skatīsimies reāli – Latvija nav vienīgā valsts, kur gadu no gada valsts budžetā pietrūkst naudas mediķiem, pedagogiem, pensijām, ugunsdzēsējiem un daudz kam citam. Atšķirība gan ir tajā, ka mums naudas pietrūcis vienmēr un krietni vairāk nekā citās valstīs.
Kopš Krievijas prezidenta intervijas ASV televīzijas personībai
Takeram Karlsonam pagājusi
jau teju nedēļa, tomēr, tā kā
Vladimira Putina režīms šobrīd
Latvijai rada tiešu un reālu
apdraudējumu, bet izvērstu viņa tiešo runu
divu stundu garumā nenākas dzirdēt tik
bieži, vērts pakavēties vismaz pie dažiem tās
momentiem, kuri Latvijas publiskajā telpā,
manuprāt, nav uztverti pietiekami nopietni
un atbilstoši Putina šābrīža mentālā stāvokļa
un pasaules redzējuma kopējam kontekstam.