Mirstībai pārsniedzot dzimstību, cilvēku skaits krities par 13,8 tūkstošiem, bet aizbraucēju skaitam pārsniedzot atbraucēju skaitu – par 4,6 tūkstošiem. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
CSP skaidro, ka sākusi izmantot metodi, kuras pamatā "ir darbs ar Iedzīvotāju reģistra datiem, kombinējot tos ar datiem par personas aktivitātēm dažādos reģistros". Ar šīs metodes palīdzību konstatēts, ka Rīgas iedzīvotāju skaits ir noslīdējis līdz 592 tūkstošiem. Kritums bijis arī visos Latvijas reģionos. Uz iedzīvotāju skaita stabilu pieaugumu var cerēt vien daži Pierīgas novadi.
Uzmanības vērti ir arī dati, ko nesen mikroblogošanas vietnē X ievietoja ekonomikas eksperts Jānis Hermanis. Viņš norāda, ka pensionēšanās vecumu sasniedz aptuveni 26 tūkstoši cilvēku, bet viņu vietā nāk vien aptuveni 16 tūkstoši jauniešu. Nākotnē tendence, ka pensionēšanās vecumu sasniegs vairāk cilvēku, nekā būs to jauniešu, kuri sāks darba gaitas, vēl pastiprināsies.
Šī tendence var veicināt tehnoloģisko risinājumu intensīvu ieviešanu dažādās nozarēs un likt domāt par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Jāatgādina, ka nesen par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu no 67 līdz 70 gadiem ir lēmusi Dānija. Taču saprotams, ka politiķiem, kuri priekšlikumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 70 gadu vecumam, virzītu Latvijā, nāktos rēķināties ar spēcīgu kritiku un popularitātes kritumu. Turklāt gan darba meklētāju pieredze, gan personālvadības ekspertu atziņas liecina, ka jau patlaban tiem cilvēkiem, kuru vecums tuvojas 60 gadiem, daudzās jomās ir grūti saglabāt profesionālo konkurētspēju.
Vēl viens scenārijs, par kuru var nākties spriest Latvijas politiķiem, ir saistīts ar plašāku darba tirgus atvēršanu viesstrādniekiem. Dažādām mūsu sabiedrības grupām šajā jautājumā ir ļoti atšķirīgi uzskati, līdz ar to politiķi izvēlas tādu retoriku, kādu vēlas dzirdēt viņu elektorāts. Jāņem arī vērā tas, ka pat tos Latvijas iedzīvotājus, kuri pirms desmit gadiem nebija pret plašāku darba tirgus atvēršanu viesstrādniekiem, skeptiskus ir padarījusi Rietumeiropas un Ziemeļvalstu sarežģītā pieredze, kas ietver kriminogēnās situācijas samezglošanos. Turklāt novērojumi tepat mūsu valstī rāda, ka līdz ar viesstrādniekiem ne visos gadījumos ienāk racionāla darba organizēšana un augsta komunikācijas kultūra.
Tomēr ar to, ka nākotnē nāksies meklēt kompromisus, ir jārēķinās.