Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu
Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Latvijā šāgada sākumā dzīvoja
viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti
mazāk nekā gadu iepriekš, rāda
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) šonedēļ publiskotie dati.
Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.
Viens no tematiem, uz kuru
nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt
arī saistībā ar ekonomikai
nepieciešamo darbaspēku.
Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī
citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.