Tik pretrunīgi viedokļi ir izskanējuši saspringtajā priekšvēlēšanu gaisotnē, kāda turpināsies līdz 7. jūnijam. Statistika tiešām rāda Rīgas iedzīvotāju skaita kritumu, un tas varētu būt noslīdējis līdz aptuveni 605 tūkstošiem. Vienlaikus 86% rīdzinieku uzskata Rīgu par labu vietu dzīvošanai. To atklāj aptauja, ko jau pērn veica SIA Latvijas fakti un publiskoja LETA.
Raugoties plašāk, tiek spriests, ka mūsdienās dzīvošana lielpilsētā ir tāds modelis, kas ir pieņemams daudziem, taču ne visiem. Dzīvošanai tipiskā Rīgas daudzstāvu mājā ir savas priekšrocības, tostarp nav nepieciešams ieguldīt daudz laika un pūļu mājokļa uzturēšanā. To īpaši novērtē cilvēki, kuru profesija ir saistīta ar došanos komandējumos, hobijs ietver ārpusmājas aktivitātes vai arī veselības stāvokļa dēļ ir maz enerģijas. Priekšrocības, dzīvojot Rīgā, ir arī plašais darba tirgus, dinamiskā biznesa vide, skolu pieejamība, bagātīgais kultūras piedāvājums un daudzveidīgās sadzīvisku jautājumu risināšanas iespējas.
Tomēr ir arī mīnusi. Rīgu raksturo burzma, pārpildīts sabiedriskais transports, satiksmes sastrēgumi, rindas un troksnis. Turklāt ir degradētas, nepievilcīgas vietas, kuras sakārtot gan būtu amatpersonu pienākums. Tā, piemēram, gājēju tuneļi Centrālās stacijas tuvumā šokē ne tikai ārvalstu tūristus, bet arī lauciniekus, kuri atbraukuši paviesoties galvaspilsētā. Tādas nesakārtotas vietas (tiesa gan, ne tuneļus) var atrast arī Rīgas apkaimēs, un patiešām reizēm ir pamats mest akmeni tieši pašvaldības lauciņā.
Taču pat ļoti prasmīga Rīgas pārvaldība neatturēs no aizbraukšanas tos cilvēkus, kurus vada individuāli lēmumi. Ir rīdzinieki, kurus karjeras izaugsme motivē pārcelties uz ārvalstīm. Tās ģimenes, kuras vēlas kuplu bērnu pulciņu, lieliski saprot, ka viņām piemērotāka dzīvesvieta ir privātmāja Pierīgā. Cilvēki, kuriem svarīgs ir klusums vai arī tāda vietējā sabiedrība, kurā cits citu pazīst, meklē variantus dzīvošanai laukos. No reģioniem jaunībā uz Rīgu studēt un strādāt atbraukušie pusmūžā atgriežas dzimtajā pusē, lai apsaimniekotu dzimtas īpašumus. Gadījumu ir daudz, un tie ir dažādi.
To ņemot vērā, jāapzinās, ka iedzīvotāju skaits nav vienīgais kritērijs, kas nosaka dzīves kvalitāti Rīgā. Jau iepriekš minētajā aptaujā konstatēts, ka 69% rīdzinieku vēlas, lai tiktu uzlabota satiksmes infrastruktūra, bet 43% par svarīgu uzskata pilsētas labiekārtošanu (pagalmu sakopšanu, ēku siltināšanu). Par to tad arī Rīgas domei būtu jārūpējas.