Par ne tikai iepriekšējās nedēļas,
bet acīmredzami arī ievērojami
lielāka mēroga notikumu lielajā
ģeopolitikā kļuva Ķīnas Tautas
Republikas priekšsēdētāja Sji
Dziņpiņa trīs dienas ilgā oficiālā
vizīte Saūda Arābijā.
Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība,
tāpēc šobrīd mums visiem
jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos
dzīvi pašiem un nākamajām
paaudzēm.
Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.
Aizejošā valdība otrdien atlika lēmumu par korupcijas skandālos iestigušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz zemāku ierēdņa amatu Finanšu ministrijā.
Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.
Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.
Kad sākas kārtējā kritika par to,
cik normāli ir, ka Latvija jau
divus mēnešus dzīvo bez
jaunas valdības, un kurš pie tā
vainojams, parasti mierinošā
tonī tiek piebilsts, ka tas jau
nekas – politiskā iekārta nodrošina, ka līdz
jaunas valdības apstiprināšanai darbu
pilntiesīgi turpina iepriekšējā valdība.
Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās
sabiedriskās domas aptaujas,
pēc tam, kad Lielbritānijas
Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības
pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai
Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.