Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.
Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.
Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.
Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.
Vienīgais, par ko var teikt paldies jaunajam reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam (AS), kurš otrdien izraisīja dzēlīgu kritiku kārtējo reizi reanimētajai un tūlīt pat arī nobērētajai idejai par bezbērnu nodokļa ieviešanu, ir tas, ka jaunajiem ministriem jau pirmajā valdības sēdē tika nodemonstrēts, ar ko beidzas tukša, nesagatavota, neargumentēta un nepārdomāta muldēšana.
Ziemassvētkus šogad sagaidām
apstākļos, kuros nācies pierast pie
daudz kā tāda, kas prasa izturību.
Esam pieraduši pie ziņām par
Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un
tieši Ziemassvētkos kopš kara
sākuma būs pagājuši desmit mēneši.
Krievijas prezidenta Vladimira
Putina vizīte Baltkrievijā un
sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko,
visticamāk, liecina par to, ko šie
politiķi cenšas noliegt – par
Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu
Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā,
oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.
Uzrunājot jaunievēlēto valdību
tās pirmajā sēdē, Valsts prezidents jau atkal, manuprāt,
nodevās mazliet dīvainam un
vienlaikus grūti izprotamam
domu un vēlmju plūdumam
attiecībā uz birokrātiski politiskā aparāta
paplašināšanu (kam diezgan šķietami sekotu
arī nodokļu maksātāju naudas patērēšana
vērā ņemamos apjomos), kam nekādi neizdodas atrast racionālu, argumentētu pamatojumu.
Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".
Kārtējo reizi saasinoties spriedzei etnisko serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos, Kosovas vadība oficiāli paziņoja par pieteikuma dalībai Eiropas Savienībā (ES) nosūtīšanu uz Briseli. Paralēli Eiropas Parlaments (EP) un ES šobrīd prezidējošā valsts Čehija vienojās par atbalstu bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanai, kas gan iespējams tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.
Optimālais grafiks paredzot, ka nākamā gada 9. martā jaunā valdība varētu pabeigt darbu pie nākamā budžeta un attiecīgi Saeima varētu nobalsot par tā apstiprināšanu. Tā TV3 raidījumam 900 sekundes paudis jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.