Šoruden noslēdzās gandrīz 64 gadus ilgs darbs, kas tika ieguldīts, lai sagatavotu un publicētu latvju dainu pilno apkopojumu. Pirmais sējums iznāca vēl padomju režīma laikā – 1979. gadā. Savukārt noslēdzošais 13. sējums (Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas. Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres) iznācis pēc 45 gadiem.
Izdošanas aizsākumi – XIX gadsimtā
Latvju dainas ir unikāla, praktiski tikai latviešiem raksturīga tautas folkloras forma, kurā dziesmu veidā ir aptverts viss cilvēka dzīves cikls, sākot no dzimšanas līdz pat dzīves norietam un aiziešanai aizsaulē. Tautasdziesmas bija būtisks sadzīves tradīciju, dzīves gudrības, ētiskās sistēmas un pamatvērtību apkopojums, kas tika nodots no paaudzes paaudzē. Daudzas tautasdziesmas tikpat kā nemainītā formā ir saglabājušās gadsimtiem ilgi. Neliela apjoma tautasdziesmu apkopojumi un izdevumi tika veikti, sākot ar XVIII gadsimta beigām. Plašāka apjoma apkopojumi sāka iznākt no XIX gadsimta vidus. Sistemātisku un zinātnisku darbu, apkopojot pieejamo tautasdziesmu apjomu tematiskās kopās, veicis Krišjānis Barons (1835–1923). Tieši Krišjānis Barons kopā ar Henriju Visendorfu (1861–1916) Jelgavā 1894. gadā sāka izdot tautasdziesmu apkopojumu. Tolaik izplatīta grāmatu izdošanas forma, lai samazinātu izdevējam nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, bija iespiest grāmatu pa burtnīcām. Sākumā tika iespiestas grāmatas pirmās 64 (vai 96) lappuses. Kad daļa no pirmās burtnīcas tirāžas bija pārdota, par iegūtajiem ienākumiem varēja izdot nākamās burtnīcas. Kad tās pārdeva, tika iegūti līdzekļi atkal nākamo burtnīcu izdošanai.
Pirmais dainu sējums tika sadalīts desmit daļās (t. i., desmit burtnīcās), un pēdējā burtnīca tika iespiesta 1898. gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40