Nodibinājums Liepāja 2027 sadarbībā ar kultūras un ilgtspējas pētnieci Kitiju Balcari izveidojuši ekodizaina vadlīnijas – praktiskus ieteikumus Liepāja 2027 programmas pasākumu organizatoriem
Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, pēc aprīļa izskaņā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksmes šādu paziņojumu izplatījis Pasaules dabas fonds (WWF).
Cīņā par siltumnīcefekta gāzu (SEG) mazināšanu un vides atjaunošanu, ūdenstilpju gultņu attīrīšana no naftas produktu un mikroplastmasas piesārņojuma ir tikpat svarīga kā plastmasas un fosilās degvielas patēriņa mazināšana, uzsver Latvijas dziļo tehnoloģiju uzņēmuma “PurOceans” izpilddirektore un līdzdibinātāja Aļona Stepanova.
Pēdējās desmitgades sevi piesaka ar aizvien uzskatāmākām pārmaiņām pasaules tautsaimniecībā gan vadošo spēlētāju, gan tehnoloģisko risinājumu ziņā. Pārmaiņu procesu paātrina Covid-19 izplatība, kā arī ekoloģisko problēmu saasināšanās. Līdz ar to tuvākajā piecgadē ekonomiskā transformācija turpināsies.
Jūrā pie Krievijas Kamčatkas pussalas piesārņojuma rezultātā gājuši bojā simtiem jūras iemītnieku, ziņo vides aizsardzības organizācija Greenpeace, brīdinot par ekoloģisko katastrofu.
Tikai pēc iespaidīgas ekoloģiskās katastrofas Arktikā Krievijas varas iestādes beidzot pievērsušas uzmanību faktam, ka viens no valsts lielākajiem derīgo izrakteņu ieguves koncerniem Nornikeļ (līdz 2016. gadam koncerns dēvējās par Noriļskij nikeļ – Noriļskas niķeli) sistēmiski un vērienīgi ignorē vides aizsardzības prasības.
Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu. Tie ir maziņi, viegli, vējš tos aizpūš, tie saplīst, aizķeras koku zaros. Turklāt tie ātri noziežas ar to, ko liek iekšā. Šķiro vai nešķiro, maisiņi tehnoloģiski ir visgrūtāk pārstrādājamie. Lai apturētu piesārņojuma draudus, Eiropas Savienības (ES) līmenī ir izdota direktīva par vieglās plastmasas iepirkuma maisiņu patēriņa samazināšanu. No šā gada janvāra Latvijā ir stājušies spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz būtiski ierobežot bezmaksas maisiņu izmantošanu tirdzniecībā.
Otrā pasaules kara laikā nogrimis nacistiskās Vācijas tankkuģa Franken vraks rada pamatīgus riskus Baltijas jūrai. Pie Polijas krastiem esošā vraka tvertnēs aizvien ir prāvi degvielas krājumi, un eksperti lēš, ka bezdarbības gadījumā degvielas nonākšana jūrā ir tikai laika jautājums, vēsta Deutsche Welle.
Komposta kaudze ir ne tikai vērtīgs darbs augsnes uzlabošanai, bet arī socializēšanās rīks attiecību uzlabošanai ar kaimiņiem vai domubiedriem. Par to ir pārliecināta Amerikas latviete Linda Bilsēna-Brole, kas aktīvi strādā pie komposta ieviešanas dažādās kopienās Vašingtonas pilsētā un viesojas Latvijā, lai dalītos zināšanās ar vietējiem entuziastiem. Turklāt savā piemājas dārzā Linda pirms pāris gadiem ar savu pieredzi iepazīstinājusi pat Baltā nama toreizējo lēdiju Mišelu Obamu, kura arī savā dārziņā izmēģinājusi kompostēšanas darbus.
