Ekonomikas izaugsme

Ekonomists: Latvijas izeja no krīzes nevar kalpot kā piemērs citām valstīm

Latvijas izeja no krīzes nevar kalpot kā piemērs citām grūtībās nonākušām Eiropas valstīm, šodien Frīdriha Eberta fonda pārstāvniecības Latvijā rīkotajā konferencē Ietaupīt vai aizņemties izaugsmei? sacīja ASV Ekonomikas un politikas pētījumu centra pārstāvis Marks Veisbrots.

2. novembris, 2011, 15:30

Latvijā būs vairāk Ķīnas

Nākotnē Latvijā Ķīnas paliks vairāk. Jau šodien Latvijas tirgus ir pārpildīts ar Ķīnā ražotām precēm, kaut parasti tās nomierinoši rotā rietumvalstu zīmoli. Nākotnē ķīnieši Latvijā var parādīties jau mūsu uzņēmumu īpašnieku un lielāko investoru lomā.

2. novembris, 2011, 6:39

Sāremā glābj Krētu

Lasītājus nodarbinājis jautājums: vai Igaunijai var nākties maksāt par finansiāli savārgušo eirozonas dalībvalstu, pirmkārt, jau Grieķijas, glābšanu? Tā tas diemžēl ir.

12. oktobris, 2011, 7:37

Ķīna par lielāko ekonomiku var kļūt 2020. gadā

Pagājušajā gadā, apsteidzot kaimiņvalsti Japānu, Ķīna kļuva par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Pirmajā vietā joprojām itin stabili atrodas ASV, tomēr tās lēnā ekonomiskā izaugsme un lielais parāda apjoms analītiķiem liek domāt, ka Ķīnas dinamiskā ekonomika to varētu apsteigt jau tuvāko desmit gadu laikā.

28. septembris, 2011, 7:25

Eiropieši cenšas iegūt ķīniešu naudu

Parādu važās iekaltajai Eiropai ļoti vajag naudu. Bet valdību neizdarības un «ļauno» kredītreitingu aģentūru lēmumu dēļ daudzām vecā kontinenta valstīm aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos ir kļuvusi ļoti dārga un kļūst aizvien grūtāk piesaistīt investorus, kuri baidās no lielās varbūtības pazaudēt savus ieguldījumus.

28. septembris, 2011, 6:56

Krājēji un tērētāji

Būtisks pasaules šodienas ekonomiskās nestabilitātes cēlonis ir meklējams ilgstošā atšķirībā starp saražoto un patērēto* dažādās pasaules valstīs. It īpaši pēdējās desmitgades laikā daudzas pasaules valstis bijušas izteikti tērētāji - patērējušas vairāk nekā saražojušas jeb dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, bet citas bijušas izteikti krājēji - ražojušas vairāk nekā patērējušas.

14. septembris, 2011, 7:18

Veselīga ekonomika aug no saknēm

Šoreiz rakstīt pamudināja lasītāja lūgums paskaidrot, kā vēlēšanas var ietekmēt ekonomiku. Tās jau ir ietekmējušas ekonomiku. Pagaidām negatīvi, aizkavējot biznesa vides uzlabošanai svarīgu likumprojektu pieņemšanu. Cerams, nākotnē ietekme būs pozitīva. Kā politiski neitrālas runājošās galvas īpašnieks neizteikšos par partijām, tikai pateikšu, kādas izmaiņas ekonomiku skarošo lēmumu pieņemšanā vēlētos, ar to nesankcionējot politisku mājienu saskatīšanu.

31. augusts, 2011, 7:00

Trīs minūtes Latvijas izaugsmei

Eiropas Komisija (EK) 2011. gada 29. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Šis priekšlikums, mums tas jāatzīst, bija diezgan nelabvēlīgs Latvijai, kaut vai salīdzinot ar esošo plānošanas periodu. Pat neiztirzājot EK neizprotamās iniciatīvas attiecībā uz jaunu nodokļu ieviešanu visā ES, īpaši ir jāuzsver faktiski nekonkurētspējīgais EK priekšlikums, kas skar kohēzijas un lauksaimniecības politiku.

30. augusts, 2011, 6:55

Vācijas ekonomiskā izaugsme pieviļ

Vācijas ekonomikas izaugsmes tempa straujais kritums pārsteidzis Eiropu, liekot analītiķiem runāt par vācu ekonomiskā brīnuma norietu, kas var negatīvi ietekmēt visas eirozonas pūliņus izrauties no parādu krīzes nastas.

17. augusts, 2011, 7:45

Iedzīvotāji nedaudz optimistiskāk vērtē ekonomisko situāciju valstī

Iedzīvotāji savos vērtējumos par ekonomisko situāciju valstī un tās attīstību kļuvuši nedaudz optimistiskāki, lai arī kopējais vērtējums joprojām ir negatīvs, liecina jaunākā DnB Nord Latvijas barometra pētījuma dati.Vēl pirms mēneša 75% respondentu atzina, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, un līdzīgs negatīvisma pārsvars vērojams arī citos pašreizējās situācijas vērtējumos.

6. jūnijs, 2011, 12:20

Latvija plāno mērenu ekonomisko izaugsmi un spēju ievērot Māstrihtas kritērijus

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam loģiski būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014.

26. aprīlis, 2011, 14:03

Pirms domāt par eiro, Latvijā ir jānodrošina attīstība

Svarīgākais jautājums Latvijai pašlaik nav par eiro ieviešanu vai neieviešanu, bet gan par to, vai valdībai izdodas nodrošināt reālu ekonomikas attīstību. Lielākā daļa Latvijas ekonomistu uzskata, ka pāreja uz eiro automātiski nozīmē arī attīstību. Loģika ir šāda: eiro veicina valūtas stabilitāti, tas savukārt nodrošina ārzemju investīcijas un lētākus kredītus. Šie kredīti tad arī nodrošinās attīstību.

22. aprīlis, 2011, 12:35