Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ekonomikas izaugsme

Izaugsme gaidāma arī šogad

Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši veiksmīgi, atsevišķos ceturkšņos tautsaimniecības kāpumam gada izteiksmē krietni pārsniedzot 5% atzīmi. Šādi tempi uzskatāmi par optimāliem, ja gribam straujāk tuvināt savu labklājības līmeni Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Tomēr ierasto straujo izaugsmi šogad var nobremzēt vairākas globāla mēroga norises, kas var atspoguļoties eksporta preču pieprasījumā un finanšu resursu plūsmās, kuras savukārt var atstāt iespaidu uz investīciju mikroklimatu.

Tautsaimniecības izaugsmes ātrums var slēpt arī briesmas

Latvijas ekonomikai saglabājot izaugsmi jau apmēram astoņus gadus, rodas likumsakarīgs jautājums par to, cik ilgi kāpums varētu turpināties. Bēdīgā pieredze, kas saistīta ar tā dēvēto trekno gadu noslēgumu ap 2007.–2008. gadu, savukārt vedina jautāt, vai kādā no ekonomikas nozarēm neveidojas kārtējais burbulis un kura no tautsaimniecības sfērām var kļūt viegli ievainojama tad, kad agrāk vai vēlāk neizbēgami notiks sašūpošanās pasaules finanšu tirgos. Lai arī par ekonomikas burbuli Latvijā nevar runāt un izaugsmes tempi ir visai sabalansēti, tomēr atsevišķu nozaru griezumā pārkaršanu, kur pārāk straujš pieaugums rada negatīvus blakus efektus, gan nevar izslēgt.

OECD Latvijai prognozē straujāko IKP izaugsmi Baltijā arī turpmāk

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Economic Outlook 2018 Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

Rūk eirozonas izaugsme

Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.

Swedbank: Latvijas ekonomika simtgadē uz visiem simts

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. Trešajā ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.

Citadeles ekonomists: Šis gads Latvijas ekonomikā ir ievērojami labāks nekā gaidīts

Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%. Tādējādi pavasara mēnešos izteiktās prognozes par nerezidentu depozītu aizplūšanas, kā arī pasaulē augošo tirdzniecības nesaskaņu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav piepildījušās un vismaz pagaidām šis gads Latvijas ekonomikā ir izrādījies ievērojami labāks nekā gaidīts.

Bremzējas cenu kāpums

Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.

Skandināvijas līmenis – pārdesmit gadu attālumā

Ekonomiskās izaugsmes ziņā jau divus gadus dzīvojot ar samērā straujiem izaugsmes tempiem, var rasties vēlme uzzināt, cik tad turīgi vai – tieši pretēji – mazturīgi esam uz Eiropas attīstīto valstu fona. Labā ziņa ir tā, ka atšķirība pamazām dilst, savukārt sliktā ziņa – ka atšķirība dilst pārāk lēni.

Augoša peļņa vai bankrots?

Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.

Swedbank: Baltijas valstu ekonomikas nepārkarst… pagaidām

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide