Ekonomikas izaugsme

Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.

8. jūnijs, 2020, 12:30

Ar cerībām, ka kļūs labāk

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.

5. jūnijs, 2020, 12:30

Atgriezties pie izaugsmes. Atgūsimies ar naudas injekcijām un brīvu cilvēku pārvietošanos

Jautājums par to, kādā veidā ekonomiskās izaugsmes gadus varētu nomainīt krīze, vairs nav aktuāls. Šobrīd daudz aktuālāka tēma ir, kādā veidā un kad tautsaimniecība varētu atjaunoties pēc pašreizējās, ar Covid-19 saistītās, krīzes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2009. gada, finanšu krīzi šoreiz ekonomiskās nepatikšanas ir strukturētas citādi.

11. maijs, 2020, 13:40

Strautiņš: Degviela kļūst dārgāka, bet vispārēja inflācijas lēciena nebūs

Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.

11. februāris, 2020, 15:17

Nākamā desmitgade sola jaunus ģeopolitiskos izaicinājumus un tehnoloģiju jūtamāku klātbūtni ekonomikā

Desmitgades noslēgums Latvijas ekonomikā šoreiz norit uz krietni vien optimistiskākas nots nekā iepriekšējās desmitgades noslēgums, tomēr diemžēl arī šoreiz nevaram slīgt pašapmierinātībā, jo politiskā un ekonomiskā spriedze pasaulē pieaug.

11. februāris, 2020, 11:44

Ekonomikas izaugsmes iespējas varētu uzlaboties 2020. gada otrajā pusē

Šogad aizsākušās tendences, kas vērstas uz tautsaimniecības pieauguma tempu samazināšanos, varētu turpināties arī nākamajā gadā.

30. decembris, 2019, 12:43

Vērtējumos par biznesa izaugsmi kļūst piesardzīgāki

Savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi. Par to liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

26. novembris, 2019, 12:03

Rīgai vieglāk pretoties krīzei

Ekonomikas struktūra Latvijas reģionos ievērojami atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi bremzējas un situācija starpvalstu tirdzniecības jomā turpina pasliktināties, pieauguma vai krituma tempi dažādu Latvijas reģionu vidū var visai ievērojami atšķirties.

17. septembris, 2019, 13:10

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

3. septembris, 2019, 14:00

Ekonomists: Nākamais gads būs liesāks

Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

30. augusts, 2019, 14:18

Banka: Globālā ekonomika atdziest, laiks uzsākt sildīšanas pasākumus

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ. Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr mūsu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (Fed) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

28. augusts, 2019, 12:34

Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem

Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.

22. augusts, 2019, 14:00