FM: Apstrādes rūpniecības stabilai izaugsmei šogad ir labs pamats
Labvēlīgā ārējā vide un pieaugošās investīcijas ir labs pamats apstrādes rūpniecības stabilai izaugsmei šogad, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Ekonomikas izaugsme
Igaunija iet pati savu ceļu
Igaunija mūsu valstī daudzkārt tikusi atzīta par pozitīvo paraugu, kam vajadzētu līdzināties. Arī visas Baltijas mērogā Igaunija tiek uzskatīta par valsti ar augstāko dzīves līmeni, līdzsvarotāko situāciju darba tirgū un labāk sakārtoto uzņēmējdarbības vidi. Turklāt mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tiek slavēta arī par moderno tehnoloģiju prasmīgu izmantošanu daudzās jomās – sākot no e-risinājumiem vietējo iedzīvotāju saziņai ar publisko sektoru un beidzot ar interesantu apskates objektu popularizēšanu internetā, par Igauniju ieinteresējot ārvalstu tūristus.
Izaugsmes cikls tuvojas beigām, bet riski pagaidām ir visai zemi
Kliedzošie paziņojumi par banku reputācijas riska sagrūšanu Latvijā un bezjēdzīga finanšu pastardienas zīmēšana kādam var likt uzdot likumsakarīgu jautājumu, vai iespējamās komercbanku nedienas nevar pārmesties uz citām tautsaimniecības nozarēm, izraisot ekonomisko krīzi.
ES ekonomiskā izaugsme straujākā pēdējos desmit gados
Vēl straujāka ekonomiskā izaugsme nekā pērn Eiropas Savienības (ES) valstīs bija vien pirmskrīzes laikā - 2007. gadā - kad bloka ekonomiskā izaugsme sasniedza 2,7%. Pērn šis rādītājs pietuvojies 2007. gada izaugsmes tempam, sasniedzot 2,5%, liecina Eurostat apkopotā statistika.
FM paaugstina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam līdz 4%
Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.
Reģionu pienesums valsts ekonomikā sarūk
Atgūšanās no ekonomiskās krīzes ir vērojama arī valsts reģionos, kur vidējā darba samaksa aug un bezdarba līmenis krītas nedaudz straujāk kā Rīgā.
Vairosies ieguldījumi attīstībā
Iepriekšējo gadu gaitā daudz spriests par Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurenci, kuras esamībā neapšaubāmi būtiska loma būs tam, vai mūsu valsts iedzīvotāju labklājības līmenis augs, vai, līdzīgi kā finanšu krīzes laikā un pirmajos gados pēc tās, iedzīvotāji turpinās masveidā pamest valsti labākas dzīves meklējumos, lai dotos tuvāk Atlantijas okeāna piekrastei.
Šis gads ekonomikā varētu būt labāks par iepriekšējo
Latvijas ekonomika ir mērogos maza. Mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā un eirozonā to cieši saista ar dažādiem ārējiem faktoriem, tiem veicinot gan strauju tautsaimniecības attīstību, gan jutīgumu pret dažādām globālām finanšu krīzēm. Daudziem atmiņā aizvien ir iepriekšējās desmitgades nogales ekonomiskā krīze un ar to saistītās finanšu blaknes, kuras turpinājušās arī šajā desmitgadē. Tomēr šobrīd globālie faktori ir labvēlīgi gan uzņēmumiem, gan pastarpināti arī mājsaimniecībām, turklāt pagaidām ir cerības, ka šis gads ekonomiskajā aspektā varētu būt vēl labāks par nule kā aizgājušo.
Arī šogad Latvijā paredz ekonomisko izaugsmi
Straujākā izaugsme kopš desmitgades sākuma, ko Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja aizvadītajā gadā, var turpināties arī šogad. Ja vien pasauli nepāršalks kāda pēkšņa finanšu krīze, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad varētu būt diezgan tuvs 2017. gadā piedzīvotajam, bet veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā pat straujāks.
Strautiņš: Rūpniecības temps bremzējas
Oktobrī ražošana apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0.2, bet straujais kāpums pērn oktobrī noteica gada pieauguma tempa samazinājumu no 7.1% septembrī līdz 5.9%. Iespējams, ka šī paša iemesla dēļ gada pieaugums vēl nedaudz samazināsies novembrī.
Kazāks: Desmit mēnešos rūpniecības apjomu kāpums joprojām tuvu 10%
Oktobrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, rūpniecības izlaide augusi par 5.4%. Tas ir otrs lēnākais mēnesis šogad, bet bažām nav pamata. Nelieli mīnusi redzami vien dažās pārtikas rūpniecības apakšnozarēs, kā arī kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas segmentā, kamēr pārējās nozares turpina augt.
EM: Šogad Latvijas ekonomika var augt par 4,5%, bet 2018.gadā - par 4,2%
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu pieaugt par vismaz 4,5%, tāpat 2018.gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.