Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ilmārs Znotiņš

Kur ir vides ministrs?

Kur ir šis valstsvīrs, kura rūpe un atbildība ir vides politika un tās drošība? Atvaļinājumā. Protams, nav jau vērts pārtraukt atpūtu to dažu tūkstošu cilvēku dēļ, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā pēc sadzīves ķīmisko līdzekļu nonākšanas vidē Mārupītes apkārtnē. Lai jau Ameriks un Mārupes Bojārs paši tiek galā. Piecdesmit tonnu 294 dažādu profesionālo sadzīves ķīmijas un dezinfekcijas līdzekļu mikšļa pēc cītīgās dzēšanas nokļuva notekgrāvjos, Mārupītē un caur Mārupītes dabas parku, šķērsojot Māras dīķi un Arkādijas parku, ieputoja Daugavā.

Vai būs nemieri?

Preses brīvība ir ļoti jūtīga un vāra substance, jo katrs tās ietekmēšanas gadījums vai pat aizdomas par tādu iespēju izraisa asu reakciju. Pamatā gan par to uztraucas un rūpējas paši žurnālisti.

12 par ilgu

Sestdien manā un daudzās ģimenēs bija svētki. Svinējām vidējā dēla ģimnāzijas izlaidumu. Divpadsmit gados visiem bijis daudz rūpju, pārdzīvojumu, sarunu par izglītību, mācīšanos.

Nepretošanās kauns

Kolēģis Atis Klimovičs savos laukos Sēlijā ir sācis brūvēt Jāņu alu. Ikdienas notikumu straujtecē jau ieskanas līgo notis. Manuprāt, šie ir jaukākie latviešu svētki, kurus svin visi latvijieši. Arī 1940. gada 17. jūnijā Latvija gatavojās ugunskuru un dziesmu naktij. Pļāva sienu, sēja sieru, brūvēja alu.

Gurķu atbildība

Mans draugs Delmi, ēdot sviestmaizi, ko bija iegādājās tepat redakcijas telpās uzstādītajā sviestmaižu automātā, lasīja ārā gurķa šķēlītes. Jautāju viņam, kāpēc viņš tā dara. Atbilde bija: «Es nezinu, kas tie ir par gurķiem.» Norādīju, ka  viņš ir spānis un spāņu gurķi jau ir attaisnoti. «Jā, esmu galisietis, tomēr jūtos nedroši un ņemu tos gurķus ārā.

Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!

Kad gāju no Saeimas, kur ievēlēja Valsts prezidentu, man pretī nāca jauns puisis, kurš nesa augstu paceltu Latvijas valsts karogu. Ieskatījies ciešāk, pamanīju karogam piestiprināto sēru lenti. Neviens nav miris, bet sajūta ir sērīga. Mirusi ir neizmantota iespēja. Tautas kalpi izlēma par Valda Zatlera aiziešanu un Andra Bērziņa ēras sākumu.

Vajadzīga jauna derība

Sestdienas pēcpusdienā, veicot dārza darbus, ar kaimiņu pārrunājām gaidāmo Valda Zatlera uzrunu tautai. Spriedām, ka tā ir unikāla iespēja, kā prezidentam, personībai ierakstīt savu vārdu Latvijas vēsturē. Viedokļi dalījās, kaimiņš domāja, ka iespēja netiks izmantota, es sliecos uz domu, ka tāda iespēja ir reizi dzīvē un tā tiks izmantota.

Nauda ceļa bedrēs

Beidzot kļūst siltāks, un zaļās lauku āres tā vien aicina aizbēgt no lielpilsētas, kaut uz brīdi. Labam bēgšanas plānam vajadzīgs labs ceļš. Bet kur lai tādu ņem? Brauc, kur gribi, auto zvārojas un brakšķ. Pat kopā ar Eiropu un kaimiņiem lolotais Via Baltica, dodoties dienvidu virzienā, Rīgas pievārtē vairāk līdzinās joslā sadzītiem, ar kāju pieblietētiem kurmju rakumiem nekā Baltijas valstis savienojošai maģistrālei.

Vai kāds vēl tic KNAB?

Jau vairākus gadus, precīzāk, divos priekšniekos (Loskutovs un Vilnītis) mērāmu laiku, valsts «asākais» represīvais birojs iesprūdis starp iekšējo ķīviņu klintīm. Pilnīgi skaidrs, ka KNAB darbs šajā laikā ir bijis mazvērtīgs, lielāko daļu enerģijas veltot iekšējām cīņām. Par to nav jābrīnās, jo korupcijas apkarotāju birojs ir kā spogulis procesiem un situācijai sabiedrībā visumā.

Dievam tīkams darbs

Nedēļas nogalē divreiz piedalījos koku stādīšanas talkās un atcerējos sajūtu, kad, mācoties skolā, labākie skolnieki stundu laikā tika sūtīti stādīt mežu. Arī tagad sajūta bija pacilāta, var teikt, pat patriotiska, jo darīju labu darbu kopā ar skolas bērniem, izciliem sportistiem, radio un bankas cilvēkiem. Viens no mežziņiem teica: mēs šodien darām Dievam tīkamu darbu, varbūt mums par to tiks kas atlaists.

Drauds nacionālajai drošībai

Deviņdesmito gadu sākumā robežas faktiski «stāvēja vaļā», robežsardze bija savos pirmsākumos, muita - tāpat. Bet zemessardzes vīri ar pēkšņiem reidiem iedzina bijāšanu kontrabandistos. Diemžēl kopš tā laika kontrabandas apkarošanā nekur tālāk neesam tikuši. Rīgas Centrāltirgū piena paviljonā gadiem ilgi redzu vīrieti, kas piedāvā sigareti.

Pensija un ragaviņas

Katrs no mums agrāk vai vēlāk sāk domāt par vecumdienām. Jo ātrāk skrien laiks, jo vairāk. Prātā krājas fakti un situācijas: pensijas vecums varētu sasniegt 70 pat 80 gadu, demogrāfija liecina, ka pelnītāju kļūst aizvien mazāk, sociālais budžets sarūk, nodokļi, komunālie maksājumi, energoresursi kļūst dārgāki, un šī tendence turpināsies, ja nenotiks brīnums.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide