Ziņa par vakcinēšanos pret Covid-19 ir priecīga ne tikai no slimības ierobežošanas viedokļa, bet arī tādēļ, ka tā rada optimismu par tautsaimniecības atveseļošanos no krīzes, sevišķi iepriecinot investorus biržās, kuriem, pērkot kompāniju akcijas vai preču izejvielas, rodas iespēja tikt pie peļņas.
Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.
Šā gada 30. novembrī Digital Freedom Festival ietvaros sadarbībā ar Norvik Banka notiks Investoru diena, kurā investori, korporācijas un startup uzņēmēji dibinās kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgi, interese par ieguldījumiem vietējā vērtspapīru tirgū pārstāvēto uzņēmumu akcijās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir gājusi mazumā. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī daudz likvīdākajiem Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem, atsaucoties arī uz vietējā akciju tirgus indeksu vērtību pārmaiņām. Ja paraugāmies uz pēdējo pusgadu, tad Baltijas kontekstā ar pozitīvu sniegumu spējis izcelties vienīgi Lietuvas akciju tirgus. Tiesa gan, kāpums ir visai pieticīgs un 17. septembrī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija pieaudzis vien par 0,21%. Tikmēr Tallinā vietējā biržas barometra vērtība gada izteiksmē bija kritusies par 7,33%, bet Rīgas biržas indeksa kritums minētajā laika periodā sasniedza 6,24%.
Tuvāko gadu izaugsme tuvinās Latvijas iedzīvotājus Eiropas Savienības (ES) dzīves kvalitātes standartiem, taču ilgtermiņā uzlabojumi būs mainīgi, nostājā par makroekonomiskās politikas jautājumiem norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).
Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk, nekā gadu iepriekš, turklāt negatīvi tiek vērtēta Latvijā veiktā nodokļu reforma, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījās 1700 uzņēmēji no 21 valsts, tajā skaitā Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas. Savukārt Latvijā tika aptaujāti 78 uzņēmēji.
Ministru kabineta komiteja (MKK) pirmdien neatbalstīja vairākus Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājumus, kas paplašinātu Latvijas iedzīvotāju tiesības uz ģimeņu apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem un radītu labvēlīgākus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu ārvalstu investoriem.
Ārvalstu kapitāla lobijs Latvijā mēģina uzspiest valsts institūcijām pienākumu sazināties ar ārzemju uzņēmējiem angļu valodā. Faktiski ir runa par otras valsts valodas ieviešanu uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē. Latviešu valodas pozīcijas tādējādi tiktu būtiski vājinātas, otrdien lasāms avīzē Diena.
Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē notikušajās diskusijās par ārvalstu investīciju vides uzlabošanu atzina Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.
Vēl pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrija (SM) skaitīja dienas līdz janvāra beigām, kas tika uzskatīts par pēdējo termiņu, kad vācu investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam būtu jāparaksta līgums par 52 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic. Ir sācies februāris, līgums nav parakstīts, un ar ievērojamu sparu sāk virmuļot bažas par to, ka līdz ar liegumu iegādāties krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas vācu investora vēlme investēt aviokompānijā ir pavisam noplakusi.
