Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Izglītības reforma

Sasniegt plānotos rezultātus vidusskolā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau vairākkārt norādījusi – ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās prognozes, tagadējais visu līmeņu skolu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Darbs pie skolu tīkla sakārtošanas turpinās jau kādu laiku, tomēr ministrijā neslēpj, ka daļa pašvaldību tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā pašas neplāno veikt.

Mazās skolas satraukušās

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tā dēvētajā budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem ir grozījumi Izglītības likumā. Tie cita starpā paredz to, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Pret veidu, kādā tiek virzīti tik nozīmīgi grozījumi, iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tā norāda, ka šādiem grozījumiem nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, tādēļ tie būtu jāskata vispārējā kārtībā, labāko risinājumu rodot diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm.

Izglītība atbilstoši interesēm

No 2020. mācību gada jaunais vidējās izglītības sistēmas modelis pakāpeniski tiks ieviests visās Latvijas skolās, trešdien Zināšanu ekonomikas padomes (ZEP) sēdē stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Sadarbībā ar Skola 2030 ir izstrādāts vispārējās izglītības sistēmas modelis, kas piedāvā tādu mācību saturu, kurš sevī ietver "mūsdienām atbilstošas nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas".

Direktora vietniece: Skolotājs ir pēdējais bastions

Bērni vislabāk apgūst jaunas lietas, ja metodes tiek dažādotas. Skolotāji mūsdienās nereti ir kā pēdējais bastions, kam jāspēj tikt galā ar daudzām lietām – ikdienā vispirms jārisina skolēnu emocionālie un savstarpējo attiecību jautājumi, pat sociālās problēmas, lai varētu nonākt līdz zināšanu apguvei. Tomēr šie izaicinājumi vienlaikus ir arī profesijas priekšrocības, jo skolotāja darbā nav divu vienādu dienu - no vilšanās par kādu neizdošanos līdz gandarījumam par paveikto laiks dažkārt mērāms ne stundās, bet minūtēs.

Rīgas 6. vidusskolas vecāku padomes vēstule: Latvijas unikālā mūzikas kultūra – zem sitiena

Publicējam Rīgas 6. vidusskolas vecāku padomes vēstuli pret Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto reformu, kas paredz no 2020./2021. mācību gada vairs nefinansēt specializēto novirzienu programmas vispārizglītojošās skolās. Vēstule adresēta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV).

Kariņš atzīst: Šobrīd mēs naudu izlietojam neefektīvi

Dienā, kad pie Saeimas ēkas vairāki tūkstoši pedagogu sapulcējušies piketā, pieprasot pildīt iepriekšējās valdības solīto un palielināt darba samaksu, premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma uzsvēra, ka izglītībai atvēlētās naudas daudzums nevis vienkārši mehāniski jāpalielina, bet jāoptimizē finansējuma izlietojums, jo pašlaik tas ir neefektīvs. Kariņš arī aicinājis arodbiedrību nevis iet uz konfrontāciju, bet sadarboties: "Ļoti vienkārši - ja grib dejot, abiem ir jāgrib dejot, citādi nekas nesanāks. Es aizvien aicinu arodbiedrību nākt talkā, palīdzēt mūsu izglītības ministrei mainīt un uzlabot sistēmu."

Daļā skolu pēc apvienošanas rezultāti vēl neiepriecina

Apvienoto skolu eksāmenu rezultāti ir sliktāki par cerēto, kaut amatpersonas uzskata - izvēlētais ceļš ir pareizs, sestdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Skolu apvienošanas kontekstā nereti izskanēja arguments, ka šis process ne vien ļaus ietaupīt naudu par pustukšo ēku uzturēšanu, bet arī uzlabos izglītības kvalitāti un skolēnu rezultātus. Pagaidām lielā daļā skolu rezultāti vēl neiepriecina.

Daudzi pedagogi uzskata, ka reformu īstenotāji viņu viedokli neuzklausa

Aptuveni puse jeb 55% pedagogu uzskata, ka, plānojot izglītības reformas, netiek apzinātas viņu vajadzības kvalitatīvai izmaiņu ieviešanai, liecina Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) šī gada rudenī veiktā pētījuma rezultāti. Pretēju viedokli pētījumā pauduši aptuveni 17% pedagogu, bet aptuveni 21% norādījis, ka nedz piekrīt, nedz nepiekrīt šādam apgalvojumam.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide