No pirmdienas, 19. oktobra, ikvienas nozares speciālists var pieteikties vērienīgajā skolotāju izglītības projektā Mācītspēks, lai apgūtu skolotāja profesiju un vienlaikus uzsāktu darbu skolā, pievienojoties Latvijas skolotāju saimei kā viens no 100 jauniem pedagogiem. Projekta kandidāti var pieteikties līdz 14. decembrim.
Jāpārtrauc tā savstarpējā iepļaukāšana un vietas ierādīšana, jāspēj aiz durvīm atstāt vienu vai otru aizvainojumu. Patlaban ir tāda sajūta, ka sen vairs nav viena darvas karote, bet satecējusi pilna muca. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc jaunieši neraujas studēt pedagoģijas programmās, bet to beidzēji neiet uz skolu strādāt – intervijā Aismai Orupei pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Valdības pēdējā brīža lēmums novērsis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (LIZDA) ieplānoto piketu, pieprasot celt algas ne tikai vispārējās, interešu un profesionālās izglītības pedagogiem, bet arī augstskolu un koledžu mācībspēkiem. Ministru kabinets jau jūnijā paziņoja par savu gatavību kāpināt skolotāju darba samaksu no 750 līdz 790 eiro par 30 stundu likmi, kā to paredz LIZDA un valdības vienošanās.
Vajadzība pēc skolotājiem Latvijā ir neizmērojama, un to apliecina arī pieteikšanās viengadīgās pedagogu sagatavošanas programmai rezultāti – aptuveni 2000 interesentu, no kuriem 612 iesnieguši oficiālu pieteikumu. Valsts apmaksātajām studijām un darbam konkrētās skolās tiks atlasīts vien 100 pretendentu, taču skolu pieprasījums pēc jauniem kolēģiem bijis daudzkārt lielāks.
"Ideja ir laba un skaista. Taču man kā pedagoģei sāp, ka viss notiek haotiski un fiksi, atkal skolotāju nostādot tautas kalpa – šoreiz nācijas glābēja – lomā." Tā par televīzijas projektu Tava klase, kas šonedēļ sāka darboties divos televīzijas (TV) kanālos veiksmīgākai attālinātā mācību procesa organizēšanai, teikusi kāda skolotāja nelielā Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) pedagogu aptaujā, kas tapa pēc Dienas uzdotajiem jautājumiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina valdību rast iespēju no valsts budžeta izmaksāt piemaksas pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupās nodarbinātajiem, proti, pirmsskolas pedagogiem, viņu palīgiem un tehniskajam personālam, informēja LIZDA Sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.
Jaunā pieeja pedagogu apmācībā veicinās jaunu, zinošu pedagogu ienākšanu Latvijas izglītības darba tirgū, pārliecināta ir izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), valdību otrdien aicinot atbalstīt ne tikai informatīvo ziņojumu, bet arī plānotos grozījumus likumā, lai jau šā gada vasarā augstskolas varētu sākt sagatavot jaunos skolotājus. Valdība šim mērķim piešķīra 2,28 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka interesenti, kuriem kādā nozarē jau ir augstākā izglītība, varēs iegūt pedagoga kvalifikāciju divu studiju gadu laikā.
Kopš 2013.gada ir samazinājusies to skolotāju daļa, kuri strādā pilnu slodzi, un vidēji Latvijā skolotāji strādā 35 stundas nedēļā, kas ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja - 37 stundām, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) TALIS 2018 veiktais pētījums.
Par iespējamiem risinājumiem pedagogu slodzes pārstrukturēšanā varētu tikt spriests pēc tam, kad jautājums būs pārrunāts ar pašvaldībām, biedrībām un citām iesaistītām pusēm, Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP). Viņa uzsver, ka, tiklīdz būs apkopota informācija par skolām un skolotāju skaitu, nākamais solis būs skatīt "pedagogu slodzes jautājumu no principa "nauda seko skolēnam" un jaunā izglītības satura skatpunkta".
Viengadīgā pedagoģijas studiju programma pamatā balstīsies uz darba vidē orientētām studijām, Dienai norāda Liepājas Universitātes (LIEPU) Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne Linda Pavītola. "Programma ļaus jaunajiem speciālistiem jau studiju laikā iepazīt darba specifiku un vērst uzmanību uz nozares aktualitātēm," skaidro Pavītola un piebilst, ka, ņemot vērā, ka darba tirgū arvien vairāk tiek pieprasītas tieši praktiskās iemaņas, nevis teorētiskās zināšanas, "praksē balstītas mācības ir izvirzītas kā viena no prioritātēm valstī". Pavītolas skatījumā jaunā pieeja topošo pedagogu sagatavošanā sekmēs jauno speciālistu pārkvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām un prasībām, kā arī kompensēs skolotāju trūkumu izglītības iestādēs dažādās pakāpēs.
Plānots, ka no nākamā gada pedagogu algas varētu pieaugt līdz 790 eiro, Dienai pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa norāda, ka pedagogu algu pieaugumu paredz ne tikai likums, bet arī 2018. gada janvārī pieņemtais valdības lēmums. LIZDA priekšsēdētājas skatījumā finansējuma trūkums skolotāju algu celšanai varētu novest pie brīvo vakanču skaita palielināšanās un apdraudēt jaunā mācību satura realizāciju.
Izglītības iestādēs skolēnu skaits vietām pieaug, vietām paliek nemainīgs, tomēr pedagogu skaits arvien sarūk, radot nopietnu valsts mēroga problēmu, to aģentūrai LETA atzina trīs Rīgas vidusskolu direktori.
