Patlaban būtu svarīgi, lai ASV vairāk domātu par Baltijas valstu un Polijas pretraķešu un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, vērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par ASV vienpusējo izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.
Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī nākamnedēļ novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Krievija ar atkārtotajiem plāniem šaut raķetes Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā provocē un kaitina Baltijas valstis, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Iespējamais iemesls Krievijas atkārtoti pieteiktajiem raķešu izmēģinājumiem Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā varētu būt iepriekš plānoto izmēģinājumu tehniskās neveiksmes, aģentūrai LETA pavēstīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Sestdien Havaju salās mobilo tālruņu tīklā tika izplatīta trauksme par tuvojošos ballistisko raķeti, izraisot visā ASV pavalstī paniku, kas norima tikai pēc pusstundas, kad tika izplatīts paziņojums, ka tā bijusi viltus trauksme.
Krievija plāno tuvākajā laikā pastāvīgi izvietot Kaļiņingradas apgabalā operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Iskander-M, sestdien ziņoja Krievijas laikraksts Kommersant.
Sestdien, 19.augustā Cēsu lidlaukā, Priekuļu pagastā misijas Pirmie Latvijas 100 km kosmosā raķešu konstruktori Andrejs Puķītis un Kārlis Goba ieguva starptautiskās lieljaudas raķešmodeļu asociācijas TRIPOLI 2.līmeņa sertifikātus. Tas viņiem dod tiesības izgatavot un palaist raķetes ar lieljaudas motoriem, tostarp tādas bezpilota un nevadāmas raķetes, kas misijas ietvaros spētu sasniegt atklātu kosmosu 100km augstumā no Zemes.
Cēsu lidlaukā ceturtdien veiksmīgi izdevies palaist izmēģinājuma raķeti, un tā sasniegusi plānoto divu kilometru augstumu, tādējādi virzoties uz mērķi 2018.gadā sasniegt 100 kilometru augstumu.
Krievija paziņojusi, ka nākamgad īpašu uzmanību veltīs ballistisko raķešu spēku attīstībai, tikšot dubultots to izmēģinājumu skaits, kā arī intensificēta ballistisko raķešu pārvietojamo sistēmu mobilitāte un pontontehnoloģijas, kas ļaušot tās izmantot līdz šim nepieejamās vietās.