SestDienas anotācijas

Labrīt.

Sakritība, protams, bet zīmīga – lielais Latvijas zinātnes vēstures pētnieks, akadēmiķis Jānis Stradiņš aiziet viņsaulē tieši tādā brīdī, kad aktivizējas pašu latviešu mēģinājumi latviešu valodai ierādīt vietu etnogrāfiskā aizkrāsnē, pasludinot, ka tai nav vietas starptautiskajā zinātnē. Protams, no Izglītības ministrijas ik pa laikam nāk ārā dažādi brīnumi, ar kuriem baidīt ne tikai bērnus, sākot jau ar darbinieci Eviju Papuli, kura galu galā savu politisko aicinājumu atrada Saskaņā un pirms vēlēšanām sūkstījās, cik smagi bijuši ir šie 28 gadi, tātad atjaunotā Latvijas Republika.

5. decembris, 2019, 16:30

Viens, divi, daudz

Vērojot mūsdienu degvielas alternatīvu meklējumus, gribas uzdot krietni filozofiskākas dabas jautājumu, proti, vai vispār pasaulē ir kas tāds, kas kaut vai tīri teorētiski agrāk vai vēlāk nevarētu radīt enerģiju, kas savukārt liktu kustēties kaut kam citam? Saules vai ūdeņraža spēks jau sen nevienam nav noslēpums, savukārt, piemēram, aļģu radītā enerģija varētu būt pārsteigums. Bet kāpēc gan ne? Un, ja aizdomājas vēl tālāk, cilvēces tiekšanās pēc mūžīgās jaunības patiesībā tāda vēlme atrast neizsmeļamus enerģijas krājumus jau vien ir.

28. novembris, 2019, 16:36

Drosme pateikt

Ja vidusmēra Latvijas iedzīvotājam prasītu, kas palīdz pret visām kaitēm, šķiet, pirmā atbilde būtu pilnīgi skaidra – atlaist Saeimu! Par to, protams, var smīkņāt vai jokot. Taču tas, kādēļ joprojām tik liela daļa sabiedrības neuzticas parlamentam un līdz ar to tā pieņemtajiem lēmumiem, liek aizdomāties. Jā, uzticība ir augusi, ja salīdzina ar viszemākajiem punktiem pirms kāda laika. Tomēr neuzticības skaitlis ir lielāks. Statistika ir nepielūdzama.

21. novembris, 2019, 16:32

Kā tad ir – būt vai nebūt?

Ja viens dzīvnieka gads ir vairāku cilvēka gadu vērts, tad kā ar valsti? Vai tās "īstais" vecums rēķināms paaudzēs? Vai varbūt piepildītos mūžos un cilvēkos, kas savus vārdus atstājuši vēsturē, ietekmējuši un iedvesmojuši citus, arī tos, kurus nemaz nav pazinuši?

14. novembris, 2019, 16:30

Par tēviem, dēliem un katru, kam svarīgi

Novembrī gribi negribi vienmēr jādomā par likteni. Un likteņiem. Par apstākļiem un personībām. Kas kuru ietekmē vairāk? Un kādus lielos nospiedumus atstāj?

7. novembris, 2019, 16:30

Cukurotā nemirstība

Mūs novēro, mūs noklausās, mūs izmanto. Pēc sazvērestības teoriju piekritējiem un popularizētājiem nekad nav bijis tālu jāmeklē. Taču, ja atmetam pārspīlējumus par "lielo brāli, kas mūžīgi vēro", jāatzīst, ka tik tiešām esam nonākuši punktā, kad viegli kļūt par zobratu. Pat ne skrūvīti, kas, lai arī maza, kaut ko stingri un vajadzīgi satur kopā, apzinoties savu vērtību un nepieciešamību, bet tieši tādu mehānisma daļu, kura uzcītīgi velk un ritina uz priekšu kaut ko lielāku, ko pati nemaz neizprot, varbūt pat necenšas ieraudzīt visā pilnībā, tikai turpina griezties, lai arī "tas lielais" un visaptverošais kustētos. Pat ja visa mehānisma jēga ir bezjēdzīgi kustināt tos pašus zobratus, neļaujot tiem atslābt un ieraudzīt, ka varētu būt arī citādi.

31. oktobris, 2019, 16:36

Arī par bizbizmārīšu seksu

"Nevienam neko neteikšu." Cik bieži tā nodomājat jūs, sevišķi gadījumos, ja kaut kas neiet, kaut kas pavisam grūti, kaut kas galīgi ne tā, kā vajadzētu būt?

24. oktobris, 2019, 16:30

Divarpus miljonu problēmas

Rudenī cilvēkiem parādās dažādas problēmas. Viens tajās pāris saulainajās dienās, kas pēkšņi uzmirdz visapkārt, nekādi nevar saņemties pastrādāt. Citam jāizdomā, kā izcept ķirbju cepumus, kas nedrīkst garšot pēc ķirbja. Kādam jāizfunktierē, kā vienā dienā pagūt izbraukāt no viena Latvijas gala līdz otram, jo visur notiek svarīgas un smalkas lietas. Bet vēl cits attopas pie pēkšņas atklāsmes, ka vakari kļuvuši skaisti gari, tāpēc var pievērsties grāmatu gudrībām, paplašināt horizontus, veroties kinoekrānā, un iedziļināties zinātnes niansēs – kas zina, varbūt arī pašam izdodas ko jaunu ieraudzīt un pasaulei pavēstīt.

17. oktobris, 2019, 16:34

Latvieša sapnis

Lūk, šīs nedēļas SestDienas ekspresaptaujā noskaidrojām, ka, izrādās, lielās līnijās nemaz tik drūmi un nelaimīgi Latvijas iedzīvotāji nejūtas. Vai tas varētu nozīmēt, ka par spīti visam, kas ikdienā "nekad nenotiek tā, kā vajag" un ko "noteikti varētu labāk", latvieša sapnis par labu dzīvi tomēr lēnu garu piepildās? Ja tā, kas tad tajā sapnī ietilpst un kā vēl trūkst? Vai tas ir ulmaniskais "savs stūrītis, sava zemīte" vai tomēr kaut kas transformējies, pārprogrammējies līdz ar 21. gadsimta tehnoloģijām un jau pavisam cits?

10. oktobris, 2019, 16:30

Saistviela ir svarīga

Viena ministra bažas nav apstiprinājušās, arī cita stingro nostāju neatkarīgas instances apgāž, tad vēl it kā tik cieši solīta atbalsta trūkums augstām amatpersonām un visam pa vidu aktieru dumpis teātra laukā un skaļa aiziešana.

3. oktobris, 2019, 16:40

Labrīt!

Žēl, ka negausīgajiem kapitālistiem nevar uzvelt atbildību arī par dinozauru izmiršanu, jo tad klimata apturētāju rindas papildinātu arī tie, kam pasaulē vairāk par visu rūp estētiskā dimensija. Dinozauru attēlošanā cilvēka iztēle ir krietni pārspējusi pašas dabas izdomu, tāpēc arī sāpe par šo fantāzijas objektu iznīcināšanu būtu jo lielāka. Varbūt Grētai Tūnbergai vajadzēja uzstāties nevis savā mūžīgajā micītē, bet dinozaura cepurītē, tad visi daudz uzskatāmāk saprastu, par kādiem zaudējumiem ir runa.

26. septembris, 2019, 16:30

Labrīt!

Es nekad nebiju vēlējusies pievērsties politikai. Man nebija ne mazākās nojausmas, kas notiek politikas virtuvē un ar kādām rakstura īpašībām jābūt apveltītam profesionālam politiķim, – savā atmodas vēstuļgrāmatā Vēstules no XX gadsimta atzīstas šā SestDienas numura varone Marina Kosteņecka, rakstniece un publiciste, kuras vārdu atmodas laikā zināja ikviens, tāpēc viņa uzskatīja, ka atteikšanās kandidēt Tautas frontes sarakstos būtu vēlētāju nodevība. "Teikšu bez liekuļošanas – kaut kādā ziņā šāda tautas atzinība neapšaubāmi glaimoja arī manai patmīlībai, savukārt par tiem samazgu spaiņiem, kas man uz galvas tiks izgāzti, jau sperot pirmos soļus politikā, toreiz vienkārši neaizdomājos (..) Tomēr, līdzko mans vārds pa īstam tika iekļauts Tautas frontes kandidātu sarakstos, man adresētu draudu un lāstu plūdi tūlīt pat pārrāva butaforiskā padomju politkorektuma trauslo aizsprostu. Uz laikrakstu, televīzijas un radio redakcijām, uz Rakstnieku savienību un man uz mājām pienāca naidīgas Interfrontes atbalstītāju vēstules. Pirmos apvainojumus (sak, visi krievi bez izņēmuma apriori ir latviešu nācijas ienaidnieki) sāku saņemt arī no latviešiem, kas bija "atmodušies" un alka atriebības."

19. septembris, 2019, 17:30

Šodien

SestDienas anotācijas