Lielāko daļu lēmumu – 80 procentu – mēs pieņemam gluži instinktīvi un tikai apmēram piektdaļu – ar prātu. Uz to šonedēļ pēcvēlēšanu sarunā atsaucas pētnieks Gatis Krūmiņš. Nudien interesanti dažādos kontekstos, ne tikai saistībā ar vēlēšanām, kuru kaislības nebeidz virmot un daudzu prātā valdīs vēl ilgi, jo tikai tagad sākas tā lielākā darba daļa. Arī citās lietās.
"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.
Vīģu koki un putras kalni, zelta paradīzes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netaisnīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.
Ir tādas reizes, kad patiešām kļūst skumji, apzinoties, ka laika mašīna nav iespējama. Ne jau tādēļ, lai lidotu nākotnē – nedod Dievs, pirms laika aizlidot aiz savas nāves –, un arī ne tādēļ, lai lidotu pagātnē, kur ir bijis labi.
Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzinātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?
Gribi negribi šajās nedēļās viss par un ap politiku vien griežas. Nesen ikvakara TV ziņās pieķēru, ka kolēģiem gan pirmais un otrais, gan trešais un vēl nākamais sižets – viss par un ap politiķu darbībām, izvēlēm, paustajiem lozungiem, Saeimas namu un/vai tā apkārtni.
Bija kādreiz tāda fantastiska partija Brīvs no naida, bailēm un dusmām. Fantastiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās piedāvājums tik tiešām bija viena vienīga fantāzija, otrkārt – vai nav izcils nosaukums? Jo, nedaudz pārfrāzējot slaveno klasiķa teicienu, varēja vien jautāt – nu, kā var par tādu nebalsot?
Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metru platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šī "ziņa" nu jau tālajā 2009. gadā burtiski aplidoja ne tikai visu Latviju, bet aizskanēja arī krietni pāri robežām.
Rekordi un reitingi – divas lietas, ko gribas piesaukt pēdējo nedēļu kontekstā. Citiem vārdiem runājot, pašam sevi un apkārtējos mierinot – mēdz teikt, ka pēc vasaras vienmēr nāks ziema un pret jebkuru indi pastāv arī pretinde, jebkurai slimībai agrāk vai vēlāk ir atrodamas zāles.
Karstums ietekmē. Karstumā visi kļūst mazliet slābani. Karstums neļauj domāt un liek pazaudēties notikumos, kas apkārt. Karstuma nogurdināti, alkstam lietus un domājam par ziemeļiem. Karstumā aizmiglojas bēdas un aizpeld prieki.