Kāpēc daži no skandāliem pārvēršas garos un visiem jau apnikušos procesos, ieilgušās agonijās, no kurām vairs nevar piecelties, kamēr citi, viens divi, noklust un par tiem neviens jau pie nākamajām pusdienām vairs neko neatceras, gan izskaidrot jau grūtāk. Lūk, tāda viena visnotaļ smalka šmuce, kas sākumā šķita pavisam iekšēja vienas augstskolas lieta, nu jau pārvērtusies garum garā procesā, kuru vairs ne tik vienkārši iespējams atpīt, ne vairs skaidri nodalīt, kas objektīvi pārmetumi, kas matu skaldīšana. Šā gada Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas pavisam noteikti nu jau grūti citādi kā par skandālu nosaukt, bet, ja skatās detaļās, tad, šķiet, neviens vairs nebrīnītos, ja oficiālos pamatojumos tik tiešām parādītos pārmetumi indēšanā un apvainojumi dunču duršanā mugurā. Pat politiskās cīņas par krēsliem, partiju pārtapšanas un izdzīvošanas stratēģijas tā visa priekšā tādas ikdienišķas spēlītes vien šķiet.
Vai vainīga naudas, varas kāre, nepiepildītas ambīcijas vai slēptas tālākas politikas spēles, kuras pagaidām var vienīgi nojaust? Jāatzīst, jebkurā gadījumā kopējā aina nezīmējas pārāk skaista un godu nedara ne konkrētajai augstskolai, ne nozarei kopumā. Atliek tikai cerēt, ka šis nepārvērtīsies par kārtējo mūžīgo skandālu, kas gluži kā Amazones lietus mežu izciršana ir visiem jau no skolas sola zināma, bet šķiet neatrisināma problēma. Un interesanti, kā viss no vienas Latvijas augstskolas līdz pat valdības stabilitātei un jau piesauktajiem ugunsgrēkiem pāri okeānam saliekas tādā vienā gludā strīpiņā.
"Amazones ugunsgrēki rāda, ka notiek procesi, kas ir ilgi brieduši un šobrīd kļuvuši gandrīz nekontrolējami. Attiecībā uz universitātes rektoru nav tikai politiska izrēķināšanās vai upurēšana, tā pilnīgi noteikti nevaram teikt. Ļoti daudz kas ir bijis atkarīgs arī no tā, kā rīkojies rektors. Tur ir daudz jautājuma zīmju," sarunā ar SestDienu šonedēļ norāda arī pašreizējās premjera partijas tikko pārvēlētais līderis Arvils Ašeradens.
Bet, ja noliek malā visas nebūšanas, jāatceras, ka sācies septembris un līdz ar to ne tikai budžeta pieņemšanas process rit pilnā sparā, bet arī īstais kino laiks pamazām sākas, koncerti un kultūras dzīves notikumi pārceļas uz iekštelpām, bet tāpēc nebūt nav mazākā izvēlē. Un varbūt tieši tajos var atrast kaut ko, kas ļautu arī uz visiem skandāliem, globālajām problēmām un visaptverošajām sazvērestības teorijām paskatīties ar citu skatu. Ja ne objektīvāku, tad vismaz mierīgāku.
Šīs SestDienas, 6. – 12. septembra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Pamatsastāvs jānomaina pašiem. Premjera partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā pārvēlētais Arvils Ašeradens par partijas popularitātes augšanu, tiesiskuma karoga maiņu, bizantisko domāšanu un ugunsgrēkiem Amazonē un Latvijas Universitātē.
PORTRETS. Kaujā kritis ģenerālis. Kurš uzvarēs karā? Valdības noraidītais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks tā vienkārši padoties negrasās un gatavs ne tikai tiesāties par atgriešanos līdzšinējā krēslā, bet arī piedalīties jaunās vēlēšanās, ja tādas notiks. Viņa kritiķiem gan arī sakāmā netrūkst.
LAIKA MAŠĪNA. Grenlandes pirkšana – solis atpakaļ vēsturē. ASV prezidenta Donalda Trampa atzīšanās, ka ASV "idejas līmenī" izskata iespēju atpirkt no Dānijas tās kontrolē esošo Grenlandi, piesaistījusi plašu uzmanību jautājumam par teritoriju pirkšanu un pārdošanu starp valstīm un tā vēsturei. It īpaši tāpēc, ka tieši ASV pat līdz XX gadsimta sākumam bija pasaulē vislielākā teritoriju pircēja.
VIDE. Amazones nedienu ietekme. Lietusmeži, kuru degšana Amazones baseinā šovasar pievērsusi īpaši lielu uzmanību, aktualizējuši virkni problēmu, kuras būtu pēdējais laiks risināt visā pasaulē.
KINO. Saules un ekrāna žilbums. Visvecākais kinofestivāls – Venēcijas kino skate – šogad vienkopus pulcē intriģējošus centienus pārrakstīt kino formulas, pretmetus festivālu konveijera kino un atvēl plašu telpu mūslaiku klasiķiem.
NOTIEK. 21 festivāls aukstajam laikam. Pārceļoties uz iekštelpām un dažkārt programmu saplānojot vairāku mēnešu garumā, rudenī un ziemā pie mums galvenokārt notiek akadēmiskai un klasiskai mūzikai veltīti festivāli. Taču šajā sezonā arī populārās, elektroniskās un eksperimentālās, džeza, folka un blūza mūzikas cienītājiem būs no kā izvēlēties. Daudzveidībai SestDienas ceļvedī savu vietu atraduši arī divi kino un viens teātra festivāls.
CEĻOJUMS. Līdz Eiropas sirdij. Ja ne gluži dzelzs priekškars, tad vismaz "dzelzs plīvurs" joprojām pastāv. Šāda doma iespiežas prātā pēc pusotru nedēļu ilga autoceļojuma pa Eiropas vidieni: Poliju, Čehiju, Austriju, mazliet arī Itāliju un Slovākiju. Lai gan robežas ir atvērtas un, kā reiz dzejolī par Padomju Savienību rakstīja Jānis Sudrabkalns, tām var "doties pāri ar paceltu galvu", tomēr cilvēku attieksmē un uzvedībā saglabājušās pamatīgas atšķirības.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.