Samazinās tranzīta kravu plūsma no Rietumeiropas austrumu virziena, taču pieaug pārvadātās kravas Skandināvijas-Baltijas līnijās - tāda ir pašreizējā tendence kravu pārvadājumos ar prāmjiem.
Gada pirmajos 11 mēnešos Latvijas ostās pārkrauti 3,547 miljoni tonnu konteinerkravu un tas ir par 8,1% mazāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.
Ja Krievija sliežu remonta dēļ pārtrauks kravu plūsmas uz Latviju, tas notiks nevis uz diviem mēnešiem, bet gan diviem līdz trim gadiem, kamēr pasaulē tiks atrisinātas politiskās problēmas, aģentūrai LETA pauda transporta nozares uzņēmējs Raimonds Kisiels.Krievija varot to atļauties, jo tā ilgstoši attīstījusi savas ostas, lai kravas varētu apkalpot tajās.
Kaut arī šobrīd uzņēmējiem ir atvērtas durvis, lai varētu turpināties sarunas par Ķīnas kravu plūsmu caur Latviju, bez administratīvo šķēršļu mazināšanas labās ieceres var izkūpēt gaisā, trešdien, 1.oktobrī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kamēr situācija Ukrainā nav attīstījusies tiktāl, lai Eiropas Savienība (ES) pret Krieviju ieviestu ekonomiskās sankcijas, Latvijas loģistikas nozare no šī konflikta gūst reālu finansiālu labumu. Kā norāda Latvijas dzelzceļa valdes loceklis Ēriks Šmuksts, daļa no tām kravām, kuras Krievija agrāk sūtīja uz Ukrainu, nonāks Latvijā, trešdien, 30.
Patlaban nav nekādu indikāciju, ka Eiropas sankciju dēļ pret Krieviju varētu samazināties Krievijas kravas caur Latvijas teritoriju, taču konkurences spēja ir jāpaaugstina un kravu avoti jādiversificē, trešdien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).
Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības. Ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šā gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības valstu vidū.
Biedrība Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) jau iepriekš ir paudusi atbalstu Ekonomikas ministrijas iecerei likumdošanas aktos iestrādāt normas, kas no 2014.gada 1.janvāra liktu Latvijas ostu pārvaldēm daļu no saņemtajiem ienākumiem ieskaitīt valsts budžetā, vienlaicīgi nodrošinot, ka brīvostas parvaldes jaunās iemaksas nepārnesīs uz tranzīta biznesā strādājošiem komercuzņēmumiem. 2013.gada 11.septembra Aivara Lemberga vadītās Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) apaļā galda diskusija BATL pārliecību nostiprināja.
Latvijas valsts ir lielākoties izpildījusi savu "mājasdarbu" ostu uzņēmēju priekšā, bet tas, kas vēl nav izdarīts, tiek darīts šobrīd, intervijā ziņu aģentūrai LETA pavēstīja dzelzceļa operatora AS SRR padomes priekšsēdētājs Jevgēnijs Slobins.Eksperts paskaidroja, ka runa ir par globālām infrastruktūras izmaiņām, kuras vēl lielākā mērā paaugstinās Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstu ostām.
Latvijas amatpersonām nav vienprātības par to, cik augstas pievienotās vērtības ķīniešu preces Latvijai būtu jāpiesaista, šodien diskusijā par Latvijas sadarbības attīstības iespējām ar Ķīnas loģistikas un starptautisko tranzītpārvadājumu jomu.
Baltkrievija saņēmusi "interesantus piedāvājumus" savu jūras kravu tranzīta pārorientēšanai no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām, otrdien pēc sarunām ar Krievijas Kaļiņingradas apgabala gubernatoru Nikolaju Cukanovu pavēstīja Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs. "Mēs reāli nodarbojamies ar jūras pārvadājumu diversifikāciju," sacīja premjers.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) 29.Starptautiskā globālās drošības semināra
ietvaros Romā, Itālijā aicināja
Itālijas aizsardzības ministru admirāli Džampaolo di Paolu aicināja Itāliju nemilitāro kravu tranzītam no Afganistānas
turpināt izvēlēties Ziemeļu apgādes ceļu caur Latviju.