Konferencē Rīgā tranzīta un loģistikas nozares eksperti uzsver Latvijas būtisko lomu starptautiskajos transporta koridoros, kā arī iezīmē nākotnes potenciālās iespējas.
Krievijas īstenotās politikas dēļ Ukraina pakāpeniski zaudē tranzītvalsts statusu, turklāt atteikties no Ukrainas tranzīta Maskava sāka vēl ilgi pirms abu valstu attiecību dramatiskas pasliktināšanās 2014. gadā. Tiek lēsts, ka pēc 2019. gada, kad Krievija būs īstenojusi visus nozīmīgākos ar atteikšanos no Ukrainas tranzīta saistītos projektus, Ukrainas ieņēmumi būs samazinājušies vismaz par 7,3 miljardiem ASV dolāru (6,3 miljardi eiro) gadā.
Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību mainās pasaules ekonomikas tendences. Aizvien lielāku lomu preču apritē ieņem e-komercija, kas būtiski palielina tranzīta un loģistikas un to drošības nozīmi šajos globālajos procesos.
Kravu apgrozījums Krievijas jūras ostās 2017. gadā pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedzis 786,97 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija. 606,5 miljonus tonnu (+6,9%) veido eksporta kravas, 36,1 miljonu tonnu (+14,2%) – imports, 86 miljoni tonnu (+19,5%) ir kabotāžas kravas (iekšzemes kravu pārvadājumi), bet 58,2 miljoni tonnu (+14%) – tranzīta kravas. Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums, kopējam rādītājam pārsniedzot 800 miljonus tonnu. Apgrozījuma pieaugums, pat pēc vispieticīgākajām prognozēm, gaidāms vismaz 5% apmērā.
Līdz ar šonedēļ notiekošo Latvijas amatpersonu un Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidenta vizīti Minskā, kurā pārrunāta turpmākā sadarbība ar kaimiņvalsts uzņēmumiem, 5. februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresvilciens maršrutā Rīga-Minska, portālu Diena.lv informēja LDz.
Krievijas varas iestāžu plāni pārdot dzelzceļa konteinerkravu operatora Transkonteiņer akciju kontrolpaketi (50% + divas akcijas) izraisījis gan lielāko starptautisko konteinerkravu operatoru, gan pašas Krievijas nozīmīgu uzņēmumu interesi. Transkonteiņer ir lielākais konteinerkravu intermodālais pārvadātājs pa dzelzceļu un attiecīgu loģistikas pakalpojumu sniedzējs bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Igaunija ievieš maksu par kravas auto ceļu izmantošanu, kā tas ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas attiecas uz kravas transportlīdzekļiem ar masu virs 3,5 tonnām. Par konkrētu samaksu drīkstēs Igaunijas valsts ceļu tīklu noteiktā laika periodā, un maksa nebūs atkarīga no nobraukto kilometru skaita. Tiesības izmantot Igaunijas ceļus būs spēkā pēc maksājuma veikšanas, portālu Diena.lv informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.
Par Ziemeļu jūras ceļu tradicionāli tiek uzskatīts ap 5600 kilometru liels attālums no Jaunās zemes arhipelāga līdz Beringa jūras šaurumam pa Ziemeļu ledus okeāna jūrām un arī Klusā okeāna Beringa jūru.
Pēdējā laikā izskanējuši dažādi, pat pretēji viedokļi par dzelzceļa elektrifikāciju un tās nepieciešamību. Gatavojoties domnīcas Certus forumam, veicu pētījumu par nozares konkurētspēju un tās iespējamajiem attīstības scenārijiem. Pētījums liecina, ka, īstenojot elektrifikācijas projektu, ir vairāk potenciālo ieguvumu nekā zaudējumu.
Pieaugot dažādu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomam, radusies labvēlīga augsne tam, lai palielinātos pieprasījums pēc kuģu pārvadājumiem. Augošais pieprasījums vienlaikus ir dzinulis pārvadātājiem kāpināt savu pakalpojumu cenas, vienlaikus potenciāli vairāk pelnīt, kas savukārt veicina ieguldītāju intereses pieaugumu par šo uzņēmumu vērtspapīriem biržā.
Pēc termināļa pirmās kārtas pabeigšanas šāgada sākumā, investējot 34 miljonus eiro, RBT termināļa pašreizējā jauda ir ap vienu miljonu tonnu dažādu beramkravu gadā. Uzbūvējot otro noliktavu, kā arī uzstādot vēl vienu kraušanas iekārtu, šīs jaudas dubultosies. Patlaban sākta termināļa būvniecības otrā kārta.