Gaida iespaidīgu izaugsmi
2018. gadā kravu pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu sasniedza 20,2 miljonus tonnu, un atbilstīgi Krievijas Transporta ministrijas sniegtajai informācijai tas ir jauns rekords. Šā gada maija sākumā ministrija paziņoja, ka šogad kravu pārvadājumu apjomi minētajā maršrutā sasniegs 26 miljonus tonnu, bet augusta beigās palielināja prognozes līdz 29 miljoniem tonnu jeb par 45%. Reālais pārvadājumu apjoms tikmēr varētu būt lielāks un pārsniegt 30 miljonus tonnu, jo ministrijas prognozes tradicionāli ir piesardzīgas. Tā vēl pagājušā gada otrajā pusē tika gaidīts pārvadājumu apjoms 18 miljonu tonnu apmērā, lai gan gada beigās tas sasniedza 20,2 miljonus tonnu.
Tuvākais ar Ziemeļu jūras ceļu saistītais Krievijas varas iestāžu stratēģiskais mērķis savukārt ir sasniegt kravu pārvadājumu apjomus 80 miljonu tonnu apmērā 2024. gadā. Vēl pēc pieciem gadiem tiek gaidīts, ka pārvadājumu apjoms pārsniegs 100 miljonus tonnu, savukārt 2032. gadā pieaugs par vēl 20 miljoniem tonnu, turklāt prognozēs nav ņemti vērā iespējamie tranzīta pārvadājumi pa šo maršrutu. Tiek gaidīts, ka no prognozētajiem 120 miljoniem tonnu 30 miljonus veidos pārvadājumi uz Eiropu, bet 70 miljonus – pārvadājumi uz Āziju. Eksperti, kā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļi minētās prognozes uzskata par pilnībā īstenojamām, lai gan norāda arī uz vairākām problēmām.
Vēsturiski Ziemeļu jūras ceļš ir izmantots galvenokārt kravu nogādāšanai uz attāliem Krievijas reģioniem, tāpēc pārvadājumu apjomi nekad nav bijuši grandiozi un 1986. gadā sasniegtie 6,45 miljoni tonnu kravu postpadomju Krievijā vairāk nekā divus gadu desmitus tika uzskatīti par nesasniedzamiem augstumiem. Situācija mainījās tikai šīs desmitgades otrajā pusē, kad sākās intensīva Arktikas resursu apguve un pa Ziemeļu jūras ceļu sākās vispirms vērienīgi būvmateriālu un iekārtu pārvadājumi, bet pēc tam arī energoresursu un izejvielu eksports. Tieši ar lielajiem energoresursu un derīgo izrakteņu ieguves projektiem arī tiek saistītas Ziemeļu jūras ceļa attīstības perspektīvas. Norvēģijas konsultāciju kompānija Rystad Energy uzskata, ka Arktikas nafta un gāze jau nākamgad veidos 3% no visas pasaules ogļūdeņražu ieguves, bet līdz 2035. gadam tās daļa pieaugs līdz 9%. Šo resursu izvešana no Arktikas reģiona pa jūras ceļu savukārt tiek uzskatīta vienlaikus gan par ekonomiski pamatotāko, gan par ekoloģiski drošāko transportēšanas veidu.
No kurienes nāks kravas?
Prognozes par kravu pārvadājumu pieaugumu līdz 80 miljoniem (vai dažos dokumentos – līdz 82 miljoniem) tonnu savukārt balstās uz vairākiem lieliem projektiem, pats lielākais un zināmākais no tiem ir kompānijas Novatek sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iecere darboties Arktikā. Rūpnīcu kompleksa Arctic LNG 2 stāšanās ierindā nākamās desmitgades sākumā nodrošinās pārvadājumu pieaugumu par vismaz 19,8 miljoniem tonnu gadā, bet laikraksts Kommersant aprēķinājis, ka visu Novatek ieceru veiksmīgas īstenošanas gadījumā kompānija jau 2025. gadā no savām LNG rūpnīcām Arktikā transportēs 48,6 miljonus tonnu kravu gadā, nodrošinot vairāk par pusi pārvadājumu pa Ziemeļu jūras ceļu.
Atbilstīgi Novatek plāniem šogad stāsies ierindā kompānijas pirmās lielās LNG rūpnīcas Yamal LNG ceturtā eksperimentālā kārta (visas tehnoloģijas būs izstrādātas un iekārtas izgatavotas Krievijā), kopā nodrošinot vismaz 17,4 miljonus tonnu pārvadājumu gadā, Arctic LNG 2 pirmās trīs kārtas 2022. gadā pievienos vēl 19,8 miljonus tonnu, bet 2024. gadā, kad tiks nodota ekspluatācijā pēdējā kārta, apjomi pieaugs līdz 26,4 miljoniem tonnu. Tajā pašā laikā plānota arī Obskas LNG rūpnīcas darba uzsākšana, kas dos vēl 4,8 miljonus tonnu pārvadājumu. Turklāt jāņem vērā – prakse liecina, ka Novatek rūpnīcu reālās jaudas ir lielākas par oficiāli pieteiktajām.
Plānots, ka vēl 20 miljonus tonnu pārvadājumu dos ogļu izvešana no privātās kompānijas VostokUgoļ atradnēm Taimiras pussalā, bet piecus miljonus tonnu – naftas izvešana no Pajahas atradnes, ko plāno apgūt uzņēmums Ņeftegazholding sadarbībā ar Rosņeftj. Septiņus miljonus tonnu naftas iecerējusi pievienot kompānija Gazprom Ņeftj, kas gatavojas sākt naftas ieguvi Novoportovas naftas atradnē, bet kā piektais lielais pārvadātājs Krievijas Dabas resursu ministrijas dokumentos norādīts uzņēmums Ziemeļu zvaigzne, kas paredzējis no Taimiras pussalas izvest četrus miljonus tonnu ogļu gadā.
Laikraksts Vzgļad norāda, ka nav nekādu šaubu par to, ka visus iecerētos projektus īstenos Novatek. Vienīgā problēma, kas var novest pie izmaiņām kompānijas plānos, ir apakšuzņēmēja – Murmanskas uzņēmuma Lieltonnāžas jūras konstrukciju būvniecības centrs – iespējamās grūtības ar LNG rūpnīcām nepieciešamo īpaša sastāva betona pamatņu izgatavošanu paredzētajā laikā. Nekādu citu – nedz ekonomisku, nedz politisku – apdraudējumu Novatek projektiem nav. Līdzīga situācija ir ar Gazprom Ņeftj, kas jau ieguldījusi ievērojamus līdzekļus Novoportovas atradnē un tuvojas visu nepieciešamo priekšdarbu noslēgšanai. Arī VostokUgoļ jau šā gada beigās plāno sākt ogļu ieguvi Taimirā, kā arī transportēšanu, un ir solījusi līdz 2023. gadam uzbūvēt Arktikā divas ogļu pārkraušanas ostas (katru ar jaudu, kas lielāka par desmit miljoniem tonnu gadā), kā arī palielināt ogļu ieguves apmērus līdz 30 miljoniem tonnu gadā, no kurām vairāk nekā divas trešdaļas tiks izvestas pa jūras ceļu. Līdzīgus solījumus, tikai par mazākiem ieguves apjomiem, ir devusi arī Ziemeļu zvaigzne, tomēr eksperti norāda, ka abu privāto kompāniju plānus var ietekmēt tirgus konjuktūra vai citi blakus apstākļi. (Arī ticamības pakāpe, ka šie projekti tiks īstenoti, ir zemāka nekā abos pirmajos gadījumos, lai arī joprojām vērā ņemama.)
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!