Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes tiek realizētas, lai apgūtu finansējumu, nevis sasniegtu rezultātu, revīzijā par Valsts kancelejas darbu secinājusi Valsts kontrole (VK).
Saeimas komisijas deputāti Valsts kancelejas (VK) audita izvērtējumu par administratīvā sloga samazināšanu un procedūru vienkāršošanu izglītības sistēmā un uzņēmējdarbībā nodēvēja par teorētisku un piebilda, ka nesaredz konkrētu risinājumu ieviešanu dzīvē, portālu Diena.lv informēja Saeimā."Valsts kanceleja ir pētījusi sīki un smalki un teorētiski identificējusi veselu virkni pasākumu situācijas uzlabošanai.
Valdība otrdien lems par Elitas Dreimanes iecelšanu Valsts kancelejas (VK) direktores amatā, liecina sēdes darba kārtība.E.Dreimane pašlaik ir VK direktores Guntas Veismanes vietniece tiesību aktu lietās. Paredzēts, ka E.Dreimane darbu sāks uzreiz pēc Jaunā gada.Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka E.Dreimanes profesionālā pieredze, zināšanas un izglītība atbilst likumā izvirzītajām obligātajām prasībām.
Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane ir pārliecināta, ka daļa no tā dēvētā 79 miljonu latu ietaupījuma plāna tiks īstenota arī realitātē, bet pēc vairākiem gadiem rezultāts varētu būt vēl skarbāks, nekā ekspertu ieteikumi izdevumu samazināšanai.Veismane intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka sākotnēji, izvērtējot funkcijas, ietaupījums bija vēl lielāks - aptuveni 150 miljoni latu.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai BNS norādīja, ka atklāts konkurss uz VK vadītāja amatu ir jāizsludina līdz 1.oktobrim un, tuvojoties termiņam, visticamāk, tas arī tiks izsludināts.
Tautas partija (TP) uzskata, ka Valsts kanceleja ir jālikvidē un visas funkcijas, kas nav saistītas ar Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanu, ir jānodod citām ministrijām. Savukārt valdības vadītāja ikdienas darbības nodrošināšanai un valdības sēžu organizēšanai būtu jāstiprina ministru prezidenta birojs, par savu pozīciju informēja TP.
Atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki pēdējos gados savā pamatdarbā nav bijuši līdz pat trim mēnešiem, jo piepelnījušies kur citur, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".No valsts amatpersonu deklarācijās sniegtajām ziņām secināms, ka vieni no naskākajiem amatu savienotājiem valsts pārvaldē strādā tieši tās augstākajā institūcijā – Valsts kancelejā.
64 darbiniekiem no 154 Valsts kancelejā pērn decembrī strādājošajiem alga bijusi vismaz tūkstotis latu, bet vairāk nekā premjers saņēmuši septiņi darbinieki, liecina 4. Atmodas tautas armijas publicētie dati. Dati norāda uz atalgojuma sistēmas ačgārnību, kad kancelejas vadītājai nav augstākā alga, bet to pārsniedz pat kāda juriskonsulta alga. Lielo algu īpatsvars ir tik nozīmīgs, ka vidējā alga kancelejā gada beigās pietuvojās tūkstoš latiem.
Arī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane jau pērn sākto funkciju auditu vadībā labprātāk redzētu Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu, taču viņa šim aicinājumam neesot atsaukusies.
Ierēdniecības piedāvātais plāns, kā izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu naudu ierēdņu analītisko spēju stiprināšanai, atspoguļo civildienesta un valsts pārvaldes mazspēju. Turklāt ignorējot Saeimas komisijas lūgumu un atsakoties sniegt parlamentam informāciju, Valsts kanceleja demonstrē necieņu Saeimai.
Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane atbalsta valdības iniciatīvu ar nākamo gadu tiem darba ņēmējiem, kuriem ir iespēja uz uzņēmumu reģistrēto transportlīdzekli lietot privātiem nolūkiem, apliekamām ienākumam pieskaitīs klāt 150 latus, no kuriem 44,90 latus nodokļos tiks samaksāts 81 lats. Darbinieka alga (ja viņš šo auto lieto viens) līdz ar to saruks par 36 latiem.