Jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka valoda nav politisks līdzeklis, un pasākumos, kur obligāti nebūs jārunā valsts valodā, viņš gatavs runāt arī citās valodās.
Līdz šodienai par apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK rosinātajiem Satversmes grozījumiem noteikt, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", ārzemēs parakstījušies 53 vēlētāji, nformēja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Gan ierosinājums pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, gan priekšlikums atzīt krievu valodu par otro valsts valodu ir galējības, kuras neatbalsta sabiedrības vairākums, intervijā populārajam Krievijas žurnālistam Vladimiram Pozneram atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers.Tajā pašā laikā šo priekšlikumu iniciatoriem ir tiesības par šo jautājumu vākt parakstus un rosināt tautai par to lemt referendumā, uzsvēra prezidents.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien skatīs darba grupas izstrādāto likumprojekta tekstu, kas paredz izvērstu procedūru deputātu valodas prasmes pārbaudei un izslēgšanai no Saeimas gadījumā, ja viņa valsts valodas prasmes nav pietiekamas. Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) norādīja, ka patlaban Saeimas kārtības rullis nosaka vien to, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā jābūt divām oficiālām valodām - latviešu un krievu, secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes veiktajā aptaujā.Latvijā oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda, un 63% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka tā tam arī ir jāpaliek.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien otrajā lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargāk sodīt par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), šos grozījumus Saeimas sēdē varētu skatīt nākamnedēļ, 7.
Zviedrijas valdība nepilda valsts valodas likumā noteiktās prasības par interneta domēna vārdu un elektroniskā pasta adrešu atveidi zviedru valodā, lai gan par to jau iepriekš saņēmusi aizrādījumus, vēsta TheLocal.
Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija (LAŠOR) aicina Latvijas iedzīvotājus neatbalstīt nedz nacionālā apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) virzīto ieceri par izglītību tikai latviešu valodā, nedz tam pretējo akciju par krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu.
"13.janvāra kustības" priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgēņijs Osipovs, slēpjoties zem nule kā dibinātas biedrības "Dzimtā valoda" vārda, gatavojoties vākt iedzīvotāju parakstus, lai rosinātu krievu valodu atzīt par otru valsts valodu Latvijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien diskutēs par iespējamiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas nosaka iespēju izslēgt no Saeimas deputātu, kurš neprot valsts valodu tādā apjomā, lai spētu profesionāli veikt pienākumus, portālu_ Diena.lv _informēja Saeimā.
Piektdien Saeimas budžeta komisijā ieradīsies Valsts valodas centra (VVC) pārstāvis, lai pārbaudītu deputātu valodas prasmes. VVC plāno pārbaudīt vismaz 29 deputātu valsts valodas zināšanas. Vairākiem Saskaņas centra deputātiem viņu anketās uzrādītās valodas zināšanas ir kā labas, vidējas vai sarunvalodas līmenī. Tomēr deputātam jāprot valoda vismaz C līmeņa 2. pakāpē, tas ir, cilvēkam jāprot sarunāties pilnīgi brīvi par jebkuru tēmu, variēt, saprast zemtekstu un tamlīdzīgi. SC deputātam Valērijam Kravcovam valodas prasmes apliecības nav vispār.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija, skatot grozījumus Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, otrdien atbalstīja apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikumu būtiski palielināt sodus par valsts valodas nelietošanu.Komisija atbalstīja, ka sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amatu pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, būs no 25 līdz 250 latiem (līdz šim bija 25-50 lati).
