Līgo, - lai top! Sākusies gatavošanās 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem
Gatavojoties 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, saprotam, ka šī ir sociāla kustība, kas svētku tapšanā iesaistītajiem ļaudīm tālu pārsniedz dziedāšanu un dejošanu.
Vispārējie Dziesmu un deju svētki
Izsludina Dziesmu un deju svētku logo konkursu
2013. gada vasarā notiks XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, tādēļ Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) izsludina svētku logo ideju konkursu, portālu Diena.lv informēja centra pārstāve Inga Bika.
Deju svētku organizatori: karstumam nebijām gatavi
Turpmāk būtu jānosaka, pie kādas gaisa temperatūras un kādos meteoroloģiskajos apstākļos jāpārceļ vai nedrīkst notikt publiski pasākumi, kuros iesaistīti bērni, uzskata Rīgas pilsētas izpilddirektors un X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīgas rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Radzevičs. Vēstuli ar šādu ierosinājumu izpilddirektors šodien nosūtīja valdībai.
Dziesmusvētku organizatori skaidro laikapstākļus sestdien un svētdien
Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori šobrīd nav plānojuši izmaiņas pasākumu programmā karstā laika dēļ, kas tiek prognozēts nedēļas nogalē. Atsaucoties uz Global Forecast System, BNS vēsta, ka piektdien gaisa temperatūra Latvijā nepārsniegs +28 grādus, sestdien Zemgales dienvidos tā paaugstināsies līdz +31 grādam, bet svētdien jau lielā Latvijas daļā iespējama +30.
2013.gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta koncepciju izstrādās Rozenberga un Teterovskis
Noslēdzies Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) izsludinātais atklātais konkurss par 2013.gada XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku mākslinieciskajām koncepcijām Noslēguma koncertam un Deju lieluzvedumam, informē NKMVA pārstāve Baiba Bože.Noslēguma koncertam tika iesniegtas divas koncepcijas: vienas koncepcijas autori ir Aiva Rozenberga un Ints Teterovskis, otras koncepcijas autors ir Ints Teterovskis.
Dziesmu svētku biedrība
2009.gada 3.oktobrī notika pirmā „Dziesmu svētku biedrības” kopsapulce, kurā man bija uzticēts izteikt viedokli par iespējamajiem biedrības uzdevumiem. Lūk viedoklis:
Valsts prezidents kļūst par Dziesmu svētku biedrības biedru
Piedaloties Dziesmu svētku biedrības dibināšanas kopsapulcē, Valsts prezidents Valdis Zatlers aizpildīja arī Dziesmu svētku biedrības dalībnieka pieteikuma anketu un kļuva par tās biedru.
Sestdien dibinās Dziesmu svētku biedrību
Sestdien Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notiks pirmā jaundibinātās Dziesmu svētku biedrības kopsapulce. Dziesmu svētku biedrības dibinātāji ir 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti un deju virsvadītāji. Tās mērķis ir radīt spēcīgu un daudzskaitlīgu nevalstisku organizāciju apvienojot Dziesmu svētku procesā iesaistītos visu nozaru dalībniekus. Ar uzrunu kopsapulces dalībniekus sveiks arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Būt vai nebūt?
Pavisam nesen rakstīju, ka diena.lv vairs neblogošu. „Nekad nesaki nekad!”Šobrīd, laikā, kad tik nopietni ir apdraudēta Dziesmu svētku kustība, neviens nedrīkst nodoties personīgām emocijām un mirkļa lēmumiem.Es atsākšu rakstīt diena.lv, un lūdzu arī visus savus kolēģus, kordiriģentus paust savu attieksmi Dziesmu svētku sakarā visos iespējamajos nacionālajos vai reģionālajos medijos.
Vai paši savām rokām graujam Dziesmu svētkus?
Nesen notikušajā Latvijas Radošo savienību padomes rīkotajā plēnumā gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan kultūras minists Ints Dālderis un katrs otrais runātājs vienā balsī slavēja, cik mēs latvieši esam bagāti un īpaši ar saviem Dziesmu svētkiem. Tie atšķir mūs no pārējām tautām un izceļ mūsu tautas kultūras mantojumu.
Kultūras ministra Inta Dāldera atbilde uz Dziesmu svētku virsdiriģentu atklāto vēstuli
Esmu iepazinies ar šā gada 30.jūlija Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu kopsapulces paziņojumu.Vispirms vēlos pateikties visiem Dziesmu un deju svētku, pilsētu un bijušo rajonu virsdiriģentiem un virsvadītājiem par līdzšinējo ieguldījumu, īstenojot valsts un pašvaldības deleģētus uzdevumus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kvalitāti, uzturot amatiermākslas kolektīvu daudzveidību un kvantitāti, kā arī kopīgiem spēkiem risinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai nozīmīgus jautājumus.
Dālderis: Ne viens vien valdībā domā, ka nevajag atbalstu tautas mākslai
Spiediens, ko izjūtu no virsdiriģentiem un mūziķu asociācijām, nav nekas, salīdzinot ar politisko presingu pretējā virzienā valdības namā. Tā šodien intervijā Latvijas Avīzē saka kultūras ministrs Ints Dālderis.Valdībā, pēc viņa teiktā, «ne viens vien uzskata, ka valstij vispār vajadzētu atteikties no tautas mākslas atbalsta: kurš grib pēc darba dziedāt vai dejot, lai maksā pats; ja var un spēj – lai maksā pašvaldība».