Cilvēks, kurš kā zirneklis varētu pārvietoties pa sienām, dabā nevarētu eksistēt, šonedēļ publicētā pētījumā paziņojuši Kembridžas Universitātes zooloģijas nodaļas pētnieki.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) telpās svinīgā ceremonijā šodien godināti un apbalvoti 2015.gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori - par nozīmīgākajiem atzīti 11 sasniegumi gan teorētiskās, gan lietišķās zinātnes nozarēs.Par ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumu veikšanu Latvijā godināti 12 akadēmiķi.
Līdz 15.februārim zinātniekiem ir iespēja pieteikties Latvijas-Ukrainas sadarbības projektu konkursam zinātnes un tehnoloģiju jomā, liecina informācija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā.
Latvija necieš no "smadzeņu aizplūšanas", liecina žurnāla _The Economist _veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas.
Viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš - nesen Parīzē saņēma atzinību Eiropas līmenī, tiekot nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai. Gan pirms svinīgās ceremonijas, gan tajā liela uzmanība tika pievērsta patentiem - to nozīmei, aizsargājot zinātnieka darbu, - un ekonomiskajam labumam, ko no patentiem iegūst valsts.
Ja Latvijā zinātni vērtētu pēc tā, kāds labums no zinātnieka darba ir sabiedrībai, ekonomikai, tad zinātnieks pagrieztos pret ekonomiku. Kamēr šo neizmainīs, nekādu izmaiņu nebūs un tad mēs paliksim reņģēdāju tauta. Zinātnieki tam nepiekrīt, jo viņu intelektuālais potenciāls atļauj konkurēt pasaules līmenī, intervijā laikrakstam Diena atzinis ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.
Krievijas zinātnieki sestdien izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret valdību, bažījoties, ka pēc mediju, cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas apspiešanas kārta varētu būt pienākusi arī zinātnei.
Pastāv liela vienprātība
par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir
populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām.
Nereti tiek vainota valsts un politiķi, jo tie nesaskata lielo
zinātnes potenciālu un tādējādi iznieko iespēju ieguldīt savā
nākotnē. Mēs, zemāk parakstījušies, vēršamies pie plašākas
sabiedrības, lai darītu zināmu, ka vismaz daļa zinātnieku
esošajā situācijā saskata nerealizētas iespējas un arī daudzus
pienākumus un uzdevumus, kas jāveic pašiem zinātniekiem
neatkarīgi no valsts atbalsta vai traucēkļiem.
Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu.
Toronto universitātes pētnieki, izmantojot statistikas metodes, secinājuši, ka mēnesī vidēji no Gvinejas, Libērijas un Sjerraleones varētu izlidot trīs ar Ebolu inficēti cilvēki, ziņo CNN.
Žagatas nemēdz zagt spīdīgus priekšmetus, bet patiesībā no tiem baidās, atklājuši britu pētnieki.Žagatām tiek piedēvēts paradums čiept spīdīgus priekšmetus, kurus tās krājot savās ligzdās.Taču Ekseteras Universitātes zinātnieki izpētījuši, ka spīdīgie priekšmeti žagatas patiesībā satrauc. Putni acīmredzot tos uzskata par ko nezināmu, kas var izrādīties bīstams.