Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Zinātnieki

Vakardienas uzvaras rīt nederēs

"Mūsdienās zinātne vairs nav tikai viena cilvēka rokās, kā tas bija pirms gadiem simts. Tagad kopā sanāk milzums speciālistu, katrs ar savu skatījumu un prasmēm, iemaņām, un viņi kopā veido zinātni. Tā tas ir arī ar Covid-19 vakcīnu izstrādi. Patiesībā Covid-19 ir izmainījis zinātni, parādot, ka sadarbība starp institūcijām, universitātēm un kompānijām, iesaistot visus šos resursus, palīdz ātrāk tikt pie risinājuma, jo zinātnē mēs nerunājam par viedokļiem vai ticībām, mēs runājam par faktiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē zinātnieku skaits ir lielāks nekā visā līdzšinējā zinātnes vēsturē kopā, tas ir vēsturisks brīdis," saka zinātnieks Kristaps Kļaviņš.

Latvijas zinātnieku izgudrojumi spēj konkurēt pasaulē

Tautsaimniecības attīstības sekmēšanai svarīga ir pētniecības atbalstīšana valsts līmenī un izstrādāto prototipu ieviešana dzīvē, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.

107 Latvijas zinātnieku pētījumiem sadala pa 100 000 eiro katram

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Latvijas polārpētniekus Antarktīdā "aptīra" putni

Latvijas Universitātes (LU) polārpētniekiem Antarktīdā nākas pierast pie putniem, kas mēdz pārvietot vai arī nozagt pētījumiem nepieciešamo aprīkojumu, aģentūrai LETA pavēstīja projekta kuratore Marta Zīverte.

Finansējumu saņems tikai labākie zinātnes projekti konkrētos virzienos

Turpmākajos četros gados zinātnieku darbs tiks fokusēts deviņos virzienos. Mainīti arī nosacījumi, kā būs jāīsteno jaunie fundamentālie un lietišķie pētījumi, kā tos vērtēs un finansēs. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka šie ir svarīgi lēmumi, lai sekmētu valsts attīstību. Šos lēmumus nozarē gan gaidīja jau novembra sākumā, kas nozīmē, ka tagad process ir aizkavējies un zinātnieki naudu saņems vien nākamā gada rudenī.

Pētniecības miljonus nekritiski atdod ārzemniekiem

Pirms jauniem lēmumiem vai līdzšinējās politikas izvērtēšanai valsts institūcijas pasūta izpēti. Ik gadu tās ir daudzos miljonos eiro mērāmas summas. Vairumā gadījumu un nereti bez konkursa pie pētījumiem tiek ārzemju uzņēmumi. Tikmēr Latvijas akadēmiskā vide dara melno darbu – vāc datus par daudzkārt zemāku atalgojumu vai vispār netiek izmantota, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Argentīnā uzieta fluorescējoša varde

Argentīnā pirmoreiz zinātnieki fiksējuši un dokumentējuši fluorescējošu vardi, aģentūrai AFP pavēstījuši Argentīnas un Brazīlijas zinātnieki.

Godināti pagājušā gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) telpās svinīgā ceremonijā šodien godināti un apbalvoti 2015.gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori - par nozīmīgākajiem atzīti 11 sasniegumi gan teorētiskās, gan lietišķās zinātnes nozarēs.Par ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumu veikšanu Latvijā godināti 12 akadēmiķi.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide