Par to, kas ir Zolitūdes traģēdijas vietas līdzīpašniece SIA Prana Property, uzņēmuma darbības mērķiem un attiecībām ar Rīgas domi – ar Prana Property valdes locekli Raulu Keskilu sarunājas Andis Sedlenieks.
Sagruvušās Maxima ēkas būvinženieris Ivars Sergets trešdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja, ka neatkarīgs rokrakstu eksperts no Lietuvas ir secinājis, ka uz SIA Vikom industry iesniegtajiem kopņu detālplānojumiem esošais paraksts nav nosakāms kā Sergeta paraksts.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētā Rīgas pilsētas Būvvaldes priekšnieka vietniece Aija Meļņikova otrdien tiesas sēdē noliedza savu vainu, taču netieši norādīja uz citu lietā apsūdzēto atbildību.
Atbildība par jumta nesošo kopņu kvalitāti un izturību ir jāuzņemas to ražotājam SIA Vikom industry, nevis būvuzraugam, trešdien Maxima traģēdijas krimināllietā liecināja apsūdzētais būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Parks, pazemes autostāvvieta, pārtikas un ziedu veikals – tā igauņu investors, kurš pirms gada iegādājās daudzdzīvokļu ēku Priedaines ielā 20, iecerējis teritorijas attīstību Zolitūdē sagruvušā lielveikala Maxima traģēdijas vietā. Traģēdijā cietušie šādu piedāvājumu sauc par cinisku un sola cīnīties, lai tā īstenošanu nepieļautu. Arī Rīgas dome igauņu investora piedāvājumu asi kritizē, aicinot viņu pārdot domājamās daļas no kopīpašuma ar pašvaldību, piektdienas vakarā vēstīja Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.
Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās Maxima ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi. Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009. gada 4. novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010. gada 30. decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.
Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.
Lēmumu par veikala evakuāciju varēja pieņemt tikai veikala vadība, trešdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas lietas skatīšanā liecināja traģēdijā cietušais bijušais SIA Maxima Latvia apsargs Igors Vītols. Viņš norādīja, ka gados pirms sabrukuma signalizācija ieslēdzās bieži dažādu iemeslu dēļ, piemēram, to izraisījis sadūmojums no virtuves. Vītols skaidroja, ka gadījumos, kad atskanēja signalizācija, apsardzes darbinieki, ievadot četru ciparu kodu, apturēja signalizācijas darbību un veica objekta apsekošanu, lai konstatētu jebkādus draudus.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas eksperti šodien tiesai vienprātīgi norādīja, ka galvenais ēkas sabrukšanas iemesls bija kopnes savienojuma apakšējā mezgla nepietiekamība.
Lielveikala Maxima jumts Zolitūdē sagruva nesošās kopnes apakšējā savienojuma mezgla nepareiza, kļūdaina vai nekompetenta risinājuma dēļ, otrdien tiesā teica Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, būvinženieris Artis Dzirkalis.
Pēc 2013. gadā notikušās Zolitūdes traģēdijas jaunu objektu būvniecība Latvijā ir kļuvusi pārāk sarežģīta, un tas bremzē ekonomisko attīstību, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ja Zolitūdē sabrukušā veikala Maxima ēkas kopņu montāža būtu veikta atbilstoši likumā norādītajām prasībām, nelaime nebūtu notikusi, šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pauda būveksperts Aigars Ūdris.
