Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Andis Sedlenieks

Ankaras īpašā nostāja

Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO

Amerikas sajauktās kārtis

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas konservatīvā vairākuma lēmums atcelt 1973. gada spriedumu lietā Rou pret Veidu, atbilstīgi kuram visā valstī legalizēja tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā jau zaudētā cīņā.

Sarežģīts NATO samits

Ziemeļatlantijas alianses samitā, kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai nozīmīgu lēmumu pieņemšana.

Ukrainas ērkšķainais ceļš uz Eiropu

23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?

Statuss ar nosacījumu

Rīt un parīt paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju jeb Eiropadomes sanāksmes viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.

Turpmāko tendenču iezīmēšana

Jūnija nogalē risināsies divas ļoti nozīmīgas valstu vadītāju sanāksmes. Pirmā no tām ir attīstības valstu organizācijas BRICS līderu tikšanās, kas paredzēta 24. jūnijā, gan virtuālajā vidē, jo Ķīna, kas šobrīd ir BRICS prezidējošā valsts, cīnās ar Covid-19 uzliesmojumu, bet otrā – septiņu grupas (G7) jeb vadošo rietumvalstu līderu tikšanās, kas no 26.

Cik pārliecinoša būs Makrona uzvara?

Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.

Pakistānas konstitucionāli politiskā krīze

No pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nepazūd Dienvidāzijas valsts Pakistāna, kur jau ilgāk nekā divus mēnešus notiek masu demonstrācijas no amata atstādinātā premjerministra Imrāna Hāna atbalstam. Ne tikai šā iemesla dēļ iekšpolitiskā spriedze pēc iedzīvotāju skaita piektajā lielākajā pasaules valstī un vienlaikus kodolvalstī ir sasniegusi mērogus, kuru dēļ atsevišķi eksperti pauž bažas pat par iespējamu pilsoņu kara izcelšanos.

Pārdomas atbalsta vietā?

Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts izdevuma apskatnieka Deivida Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens gatavojas ilgam, ierobežotam karam Ukrainā (Biden Hunkers Down for a Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara rezultātu

Divdomīgā labības koridora vienošanās

Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.

Karš Ukrainā un kompromisu meklētāji

Lai arī rietumvalstu nostāja ir, ka tās visos pieejamajos veidos atbalsta Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju un ir gatavas sniegt atbalstu Kijivai līdz tās galīgai uzvarai, publiskajā telpā aizvien biežāk izskan arī viedoklis, ka Rietumiem un Krievijai tomēr nāksies meklēt kompromisus. Uz kādiem apsvērumiem balstās šī viedokļa paudēji, un cik liela nozīme tiem ir atsevišķu valstu politikas veidošanā?

Britu Eiropas sadraudzība

Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.

Kolumbijai radikāla izšķiršanās

Lielā mērā sensacionāli noslēgusies Dienvidamerikas valsts Kolumbijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā visvairāk balsu (40,9%) saņēma kreiso spēku kandidāts, bijušais valsts galvaspilsētas Bogotas mērs un partizānu kaujinieks (ar savām skaļajām vardarbīgajām akcijām slavenā grupējuma M-19 aktīvs dalībnieks) Gustavo Petro.

"Bada dumpju" riski

Pārtikas cenu dramatiskais kāpums vairāku iemeslu, tajā skaitā Krievijas sāktā kara, dēļ ne tikai draud ar iekšpolitisko nestabilitāti daudzām pasaules nabadzīgajām valstīm, bet pastāv arī bažas, ka pasaulē var jūtami palielināties bēgļu skaits. Kādi ir šīs krīzes cēloņi, un vai ir iespējama visiem pieņemama izeja no tās?

Riskantais Taivānas jautājums

Pirms dažām dienās noslēdzās ASV prezidenta Džo Baidena pirmā vizīte Āzijas valstīs (Dienvidkorejā un Japānā), kuras mērķus, piemēram, televīzijas kanāls CNN raksturoja ar vārdiem "pēc vairākus mēnešus ilgas koncentrēšanās uz Ukrainu Baidens atkal pievērš savu uzmanību Āzijai". Jeb, ja precīzāk, tad Ķīnai.

Rietumeiropieši nekur nesteidzas

Gada 23. un 24. jūnijā paredzētajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita viens no centrālajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Sprādzienbīstamie pieminekļi

Austrumeiropas valstu attieksme pret pieminekļiem II pasaules kara laika posma padomju karavīriem līdz šim lielā mērā bijusi atkarīga no tā, ko šie pieminekļi simbolizē sabiedrības acīs, kā arī no dažādām vēsturiskajām niansēm. Kāda ir attieksme pret redzamākajiem šāda veida monumentiem dažādās mūsu reģiona valstīs?

Cik tālu vēl kara beigas?

Sākotnējās speciālistu un analītiķu prognozes par Krievijas sāktā kara ilgumu Ukrainā ne tikai nav piepildījušās, bet pat izrādījušās pavisam greizas. Kā situācija tiek vērtēta tagad?

Balkāni atgādina par sevi

Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts Kosova iesniedza iestāšanās pieteikumu Eiropas Padomē (EP), tāpat vairākas Kosovas augstākās amatpersonas ir izteikušās, ka ir gatavas aktualizēt jautājumus par Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē.

Turcijas negaidītā barjera

Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.

Attīstības pasaule nav Rietumu pusē

Aktīvi sodīt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā ir gatavas tikai nepilna trešdaļa pasaules valstu. Pārējās, tostarp vadošās attīstības valstis, ir noskaņotas Krievijai labvēlīgi vai ievēro neitralitāti, neatbalstot nedz Maskavu, nedz Rietumus. Kādi motīvi diktē šādu izvēli, un kuras valstis uzskatāmas par nozīmīgākajām Krievijas atbalstītājām?

Riskēs pārskatīt pamatprincipus?

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.

Uzruna atbildes nesniedz

Krievijas diktators Vladimirs Putins savās uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā, mērķus.

Ziemeļīrijas "robežu balsojums"

Aizvadīto Ziemeļīrijas Asamblejas (vietējā parlamenta) vēlēšanu rezultāti ir kļuvuši par iemeslu pamatīgām galvassāpēm Lielbritānijā – pirmoreiz Ziemeļīrijas pastāvēšanas 101 gadā par Asamblejas vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi īru nacionālistu partija Sinn Féin, kuras mērķis ir panākt reģiona atgriešanos Īrijas sastāvā.

Ķīnas dubultā cirkulācija

Kā vēsta britu laikraksts The Guardian, Ķīna gatavojas ekonomikas stabilitātes vērienīgu apmēru pārbaudēm, tā sauktajam stresa testam, kura mērķis ir izstrādāt stratēģiju gadījumam, ja arī pret Pekinu tiks noteiktas sankcijas, kas salīdzināmas ar ierobežojošajiem pasākumiem, kādi šobrīd ir noteikti pret Maskavu. Turklāt publikācijas Ķīnas presē liecina, ka valsts vadība nešaubās, ka šādas sankcijas agri vai vēlu tiks noteiktas, tāpēc pret Krieviju vērsto sankciju devītais vilnis tiek analizēts ar īpašu rūpību.

Helsinki un Stokholma pie NATO durvīm

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis pie atteikšanās no tradicionāli neitrālā noskaņojuma Somijā un Zviedrijā, un nu jau kādu laiku tiek runāts par abu šo valstu pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Kādi faktori stimulē šādu izvēli, un kādas plašāka mēroga sekas šādam solim varētu būt?

Gāzes šantāža strādā

Pirms 2. maijā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas ministru tikšanās, kuras gaitā paredzēts apspriest papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, pirmkārt jau naftas eksportu, par ko apvienotajā Eiropā pastāv atšķirīgi viedokļi, vēršas plašumā arī domstarpības par to, kā reaģēt uz Krievijas prasību "nedraudzīgajām" valstīm norēķināties par gāzes piegādēm rubļos.