Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Andis Sedlenieks

Krievija sāk ekspansiju rietumu virzienā

Ceturtdienas agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku panākt Ukrainas "denacifikāciju un demilitarizāciju", kā arī nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas austrumu republikas (tā sauktais Donbass) atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds lēmums tika arguments ar nacionālās drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.

Pirmais solis kara eskalācijas virzienā

Nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins gana teatrāla procesa gaitā paziņoja par lēmumu oficiāli atzīt abu Ukrainas austrumu separātisko republiku neatkarību. Šis lēmums paredz arī militāro sadarbību – Krievijas bruņoto spēku atklātu ievešanu tā sauktajā Donbasā.

Krievijas gāze dodas uz Ķīnas tirgu

Šā gada laikā pieprasījums pēc gāzes Ķīnā var kāpt un sasniegt 395 miljardus kubikmetru. Pieaug arī gāzes imports.

Brazīlijas pārorientēšanās

Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".

Ukrainas krīze un lielvaru tirgi

Gana daudz iemeslu uzskatīt, ka Ukrainas krīzes asākais punkts varētu būt pārvarēts, tomēr arī kāds ilgtermiņa krīzes risinājums joprojām nav saskatāms. Viens no būtiskiem pozitīviem ir signāliem ir fakts, ka noslēgumam tuvojas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības Baltkrievijā, kuras virknē rietumvalstu tika uzskatītas par aizsegu iespējamajam iebrukumam Ukrainā.

Olimpiskā politika

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Iezīmējas jaunu globālo protestu vilnis

Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.

Iespēju logs Francijas prezidentam

Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.

Ukrainas kara varbūtību teorija

Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.

Pandēmija ietekmē globālo zīmolu reitingus

Ķīnā izveidotais, globālā mērogā populārais sociālais tīkls TikTok pagājušajā gadā vairāk nekā trīskāršojis sava zīmola vērtību. Būtiskas pārmaiņas – gan kāpumus, gan kritumus – piedzīvojusi arī dažādu citu zīmolu vērtība.

Gāzes vads, kas sola problēmas Eiropai

Pirms šodien Pekinā paredzētās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas Ķīnā ir ieplānota arī tās līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Tiek gaidīts, ka abu lielvaru līderi nāks klajā ar kopīgu starptautiskās situācijas redzējumu, kā arī parakstīs vairākus divpusējās sadarbības līgumus.

Vācijas fronda un rietumu vienotība

Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".

Cīņas ieroči pret enerģētisko krīzi

Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi – nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –, Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu atvieglojumiem un tarifu griestiem.

Darbības un pretdarbības

Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.

Atgriešanās uz klasiskās ģeopolitikas sliedēm

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb ass Lielbritānija – Polija – Ukraina izveidei. Nedaudz vēlāk, viesojoties Austrālijā, šo paziņojumu apstiprināja arī ministre, tiesa, neiedziļinoties ieceres niansēs.

Karaliskie likumpārkāpēji

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes, cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.

Prezidenta Baidena neveiksmīgais gads

Vakar apritēja tieši gads, kopš 46. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās demokrātu pārstāvis Džo Baidens, un šis gads uzskatāmi liecina, ka vairākums ar Baidena prezidentūru saistīto cerību nav piepildījies.

Serbija starp Rietumiem un Austrumiem

Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Kazahstānas mainīgais miers

Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?

Principi un Ukrainas drošības jautājums

Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā arī Ziemeļatlantijas alianses un Krievijas sarunas par stratēģisko drošību piesaistīja vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no šo sarunu galvenajām tēmām.

Nesavienojamas nostādnes un Ķīnas faktors

Pirmdien Ženēvā noslēdzās ASV un Krievijas sarunu par stratēģisko drošību pirmais raunds, kura galvenais iznākums ir, ka sarunas (vai šajā gadījumā drīzāk jau diskusija) nebeidzās, tā arī īsti nesākušās. Vienlaikus atbildi uz jautājumu, vai starp abām lielvarām ir iespējamas arī kādas spriedzi mazinošas vienošanās, sarunas nesniedza.

No principiem līdz sazvērestības teorijām

Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,

Varas pārdale Kazahstānā protestu aizsegā

Pasaules uzmanības centrā ir nonākusi šķietami mierīgā Kazahstāna, kur joprojām nav rimušies protesti, kas sākās uzreiz pēc gadu mijas Manghistau apgabala Žanaozenas pilsētā, kuras iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar sašķidrinātās gāzes, kas plaši tiek izmantota kā autodegviela, cenu dubultošanos.

Apvienotā Eiropa bez ģenerāļiem

Krievijas un ASV gaidāmās sarunas par stratēģiskās drošības jautājumiem ir raisījušas zināmu paniku apvienotās Eiropas augstākajos varas ešelonos, tostarp Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vairākkārt uzsvēris, ka jebkādas diskusijas par Eiropas drošību nevar notikt bez ES līdzdalības.

Padomju impērijas dzīvās ēnas

Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.

Pasaules pārdalīšana Covid-19 pandēmijas ēnā

Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.

Sankciju dzelzs priekškars

Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.

Lietuvas Dāvids pret Ķīnas Goliātu

Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?