Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Andis Sedlenieks

Liberālisms un nacionālā identitāte

Ietekmīgā starptautiskās politikas izdevuma "Foreign Affairs" jaunākajā numurā lasāms interesants mūsdienu liberālisma guru Frensisa Fukujamas raksts, kura saturu vislabāk atspoguļo tā apakšvirsraksts – "Liberālismam vajadzīga nācija".

Karš un Putina tronis

Viens no jautājumiem, kuru aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir par iespējamo varas maiņu Kremlī. Cik reāla ir iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu zaudēt savu amatu jeb, citiem vārdiem izsakoties, tiktu gāzts no Krievijas troņa?

Eiropai neiztikt bez sava kodolvairoga

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ apvienotās Eiropas vadošajās valstīs sākas diskusijas, par kuru rezultātu var kļūt pašas fundamentālākās izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā daudzu desmitgažu laikā. Kā liecina publikācijas uzreiz vairākos plašsaziņas līdzekļos, lai arī pagaidām teorētiski, tomēr tiek apspriesta Eiropas nepieciešamība pēc sava kodolvairoga.

Ukraina cer uz globālu atbalstu

Pasaules Bankas reālistiskākais scenārijs paredz, ka Ukrainas tautsaimniecība samazināsies par 45%.

Negatavība augstai cenai

Nupat publiskotas Morning Consult vairākās Eiropas valstīs veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka nevienā no tām nav iedzīvotāju vairākuma atbalsta sankcijām pret Krievijas naftas un gāzes eksportu gadījumā, ja šīs sankcijas izraisīs energoresursu cenu kāpumu. Kopumā sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru tās karaspēka iebrukuma Ukrainā dēļ, pat ja tās novedīs pie cenu palielinājuma, atbalsta ap trešdaļa eiropiešu, kamēr ASV šis rādītājs ir 55%.

Sarežģītā Krievijas ierobežošana

Lai arī Krievijas iebrukums Ukrainā ir novedis pie iepriekš nekad nepieredzēta mēroga vienotības Eiropā, vēršoties pret šo agresiju, vismaz daļai valstu tas radījis arī nopietnu dilemmu, liekot izvēlēties starp ģeopolitiskajām un stratēģiskajām interesēm, kā arī labklājību un iekšpolitisko stabilitāti. Rezultātā attiecību ar Krieviju saraušana ne tuvu nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī varētu šķist.

Pakistānas ģeopolitiskais kurss

Kamēr Eiropas uzmanība bija pievērsta karadarbībai Ukrainā un Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai, ģeopolitiskajā ziņā ne mazāk svarīgi notikumi risinājās Pakistānā, kur valsts premjerministra amatu zaudēja Imrans Hans, kurš šajā postenī atradās kopš 2018. gada.

Vai karu izšķirs kauja par Donbasu

Krievijas armijas uzbrukums Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas nocietinājušies valsts austrumos, ievadīs lielāko kauju Eiropā kopš 1945. gada, un, visticamāk, no tās būs atkarīgs arī visa Krievijas iebrukuma Ukrainā iznākums. Kādi notikumi noveduši līdz šai kaujai, un kamdēļ tā ir tik svarīga abām pusēm?

Eiropas drošība turpmāk maksās krietni dārgāk

Krievijas iebrukums Ukrainā ir ievērojami mainījis Eiropas Savienības (ES) kopīgos priekšstatus par apvienotās Eiropas un starptautisko drošību, kas pārliecinošā vairākumā Eiropas tiek saprasta kā drošība no Krievijas.

Karš Ukrainā un pasaule bez Rietumiem

Nedēļas sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vienas no savām uzrunām laikā atzina, ka beidzas tās pasaules kārtības, kas izveidojusies pēc aukstā kara, laikmets. Turklāt "izaicinājuma mešanā" esošajai pasaules kārtībai un noteikumiem negaidīti vainota tika nevis Ukrainā iebrukusī Krievija, bet gan Ķīna.

Olbraita – no Prāgas līdz Vašingtonai

Pagājušās nedēļas vidū 84 gadu vecumā aizsaulē devās viena no iepriekšējā gadsimta pēdējās desmitgades spilgtākajām politiķēm, pirmā sieviete ASV valsts sekretāra (ārlietu ministrs) amatā Madlēna Olbraita. Viņa bija arī pirmā pasaules mēroga politiķe, kas 1997. gadā paziņoja, ka Baltijas valstīm durvis uz Ziemeļatlantijas aliansi ir atvērtas.

Ukrainas bēgļu ceļš

Nedaudz vairāk nekā mēneša laikā kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā šo valsti ir pametuši ap četriem miljoniem cilvēku, bet iekšzemes bēgļu skaits ir sasniedzis 6,5 miljonus, padarot Ukrainas bēgļu krīzi par lielāko Eiropā kopš II pasaules kara.

Apturēt Krievijas impērijas paplašināšanās plānus

Pašpasludinātās, Krievijas atbalstītās Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs šīs nedēļas vidū paziņoja, ka jau tuvākajā nākotnē notiks referendums par Dienvidosetijas, kuru par savu sastāvdaļu uzskata Gruzija, iekļaušanos Krievijas sastāvā. Virkne pazīmju liecina, ka Krievijas sastāvā var tikt iekļautas vēl citas teritorijas, tajā skaitā daļa Ukrainas.

Karabahas konflikts atgādina par sevi

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.

Ķīnas un Krievijas ģeopolitiskā draudzība

Kamēr Rietumu politiķu un ekspertu vidū valda bažas par Ķīnas atbalstu Ukrainā iebrukušajai Krievijai, gan Pekina, gan Maskava lolo katra savus pasaules pārkārtošanas plānus.

Eiropai draud "gāzes rubļu" dilemma

Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.

Moldova kā nākamā apdraudētākā valsts

Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.

Enerģētisko alternatīvu meklējumos

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?

Ķīna dilemmas priekšā

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nopietni satrauc rietumvalstis, ir Maskavai atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja. Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto sankciju efektu.

Ukraiņu pašaizliedzība kā cena par nākotni

Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.

Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai

Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par "mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?

Par NATO diskutēs ilgi un pamatīgi

Krievijas pagājušā gada decembrī izvirzītais būtībā ultimāts rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk par divām nedēļām ilgstošais iebrukums Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

Vispirms vara, pēc tam Taivāna?

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".

Sankciju trieciens un Maskavas vairogi

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.

Bez ilūzijām par Baltkrieviju

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Tikai ar rietumu saliedētību var nepietikt

Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.

Krievija sāk ekspansiju rietumu virzienā

Ceturtdienas agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku panākt Ukrainas "denacifikāciju un demilitarizāciju", kā arī nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas austrumu republikas (tā sauktais Donbass) atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds lēmums tika arguments ar nacionālās drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.

Pirmais solis kara eskalācijas virzienā

Nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins gana teatrāla procesa gaitā paziņoja par lēmumu oficiāli atzīt abu Ukrainas austrumu separātisko republiku neatkarību. Šis lēmums paredz arī militāro sadarbību – Krievijas bruņoto spēku atklātu ievešanu tā sauktajā Donbasā.