Subsahāras Āfrikai tas nav nekas neparasts – militārie apvērsumi tajā ir regulāra parādība, un tikai Rietumāfrikā tādi kopš 2020. gada ir piedzīvoti septiņi. Tajā pašā laikā apvērsums Nigērā draud kļūt par to salmiņu, kas salauž kamieļa – franču ietekmes Āfrikā – muguru, kā arī par cēloni reģionālam karam.
Nigēra ir jau ceturtā Āfrikas valsts, kur uz Parīzi orientētus vadītājus ar vardarbīgām metodēm nomaina līderi, kas izmanto antikoloniālu un pret Franciju un Rietumiem vērstu retoriku. Pie kam apvērsumiem ir plašs atbalsts iedzīvotāju vidū, un ir skaidri arī šā atbalsta cēloņi. Piemēram, Nigērā, pateicoties kuras urānam darbojas katra trešā elektroiekārta Francijā, 80% iedzīvotāju nav pieejas elektrībai, bet 90% esošās elektroenerģijas tiek importēta no Nigērijas. Tāpat Nigērā, kuras zelta raktuves regulāri papildina Francijas banku rezerves, 60% iedzīvotāju mīt nabadzībā (nabadzībā pēc Subsahāras Āfrikas standartiem), tostarp 40% iedzīvotāju iztiek ar mazāk par vienu ASV dolāru dienā.
Vienlaikus ietekme bijušajās kolonijās Āfrikā Francijai ir nozīmīga ekonomisku iemeslu, tostarp Nigēra – tās urāna krājumu dēļ. Kā arī tādēļ, ka gadījumā, ja apvērsumu vilnis netiks apturēts Nigērā, tad tas, visticamāk, netiks apturēts vispār. Nākamā pretendente uz izkļūšanu no Parīzes ietekmes sfēras ir Senegāla. Jāņem vērā arī, ka huntas nekavējas lūgt atbalstu Ķīnai un Krievijai, Rietumu galvenajām ģeopolitiskajām pretiniecēm.
Visu šo iemeslu dēļ Parīze prasa no Nigēras "konstitucionālās kārtības atjaunošanu" un nekavējas ar sankcijām, bet Francijas ietekmē esošā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS), kuras vadošā valsts ir Nigērija, ir paziņojusi par Nigēras ekonomisko blokādi un sola atjaunot minēto kārtību ar militāru spēku, ja pie varas netiks atgriezts prezidents Bazums. Divas Francijas ietekmes sfēru pametušās reģiona valstis – Mali un Burkina Faso – tikmēr ir paziņojušas, ka uzbrukums Nigērai nozīmēs uzbrukumu arī tām. Kopumā spriedze aug kā lavīna, bet kara draudi kļūst arvien reālāki. Ar visām no šā reģiona kariem raksturīgajām sekām – ārkārtīgu nežēlību, masu slaktiņiem, bēgļu straumēm u. c., kas sola reti neiepriecinošas "perspektīvas" arī Eiropai.