Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ieva Štāle

Bioloģiskajā biškopībā dravniekam jāparedz visi riski(4)

"Ja Latvijā netiks veicināta ekoloģiska pieeja saimniekošanai laukos, biškopjiem klāsies ļoti grūti. Ķīnā ir provinces, kur algo strādniekus, lai apputeksnētu augus, bumbieres, plūmes. Es negribētu tādā valstī dzīvot. Gribu dzīvot zaļā valstī. Vienmēr esmu iestājies par bioloģisko lauksaimniecību, strādājis šajā nozarē un vēlos ražot pēc iespējas labāku produktu. Jo veselāka būs mūsu sabiedrība, jo labāk mums visiem klāsies. Taču bez ekoloģiski tīras, sakoptas vides nebūs nekā," uzskata Vitālijs Sprūga, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā Lapegles Lendžu pagastā Rēzeknes novadā.

Sadarbība iespējama, ja nozare ir inteliģenta(1)

"Mežsaimniecībā lielākais izaicinājums ir savienot mūsdienīgas saimniekošanas metodes ar dabas aizsardzību, tomēr saimniekot mežā kļūst vieglāk, ņemot vērā zināšanu līmeni, un te jāpiemin gan zinātne, gan izglītība. Izpratne par meža ekosistēmu, par tiem faktoriem, kas mežu attīsta un padara dabiskiem procesiem pietuvinātāku, pēdējā laikā kļuvusi daudz lielāka," saka Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.

Tautai jānotic, ka mūsu vietējie uzņēmumi var būt stipri(7)

"Mūsu izaicinājums ir pierādīt, ka arī vietējie degvielas mazumtirgotāji spēj konkurēt ar starptautiskajiem degvielas tirgotājiem. Kļūstam līdzīgi pirmajam trijniekam gan servisa, gan kvalitātes ziņā. Tautai jānotic, ka arī vietējie var! Bet, lai atbilstu mūsdienu prasībām degvielas uzpildes staciju nozarē, jāiegulda resursi gan esošā tīkla modernizācijā, gan tā paplašināšanā," atzīst lielākā pašmāju degvielas tirgotāja a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Kalsnavas arborētumā izdzīvo stiprākie

"Mūsdienās vecāki bieži vien ir nevērīgi pret bērniem, labāk iedod atvasēm viedtālruni nekā aizved dabā. Taču, kad skolēni pabijuši pie mums – iepazinuši meža apsaimniekošanas pamatus, uzzinājuši, ka koksne tiek izmantota pat aspirīnā, iemācījušies atšķirt priedi no egles –, viņi pēc tam savus vecākus atved dabā," novērojis a/s Latvijas valsts meži (LVM) Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.

Bez investīcijām tehnoloģijās uzņēmums pastāvēt nevar(1)

"Ar stipri nolietotām ražošanas iekārtām uzņēmums nevar attaisnot investīcijas un līdz ar to nevar pastāvēt. Tāpēc jāriskē un jāinvestē. Tiesa, visgrūtāk ir saprast precīzi, tieši ko vajag, un uzminēt, kādās tehnoloģijās investēt, jo tās mainās strauji. Tāpat svarīgi zināt, kam produkts tiks tirgots. Mums paveicies, bet varēja būt arī citādi. Veiksmes formulas nav," uzskata Kuldīgas uzņēmuma SIA Stiga RM vadītājs Andris Ramoliņš.

Vecumdienas kā jēdziens ir jānošauj(54)

"Vecumdienas kā jēdziens ir "jānošauj"! Kur jūs esat redzējuši, ka dabā vilkam, zaķim vai alnim pienāktu "pelnītās" vecumdienas?! Tāpēc gribu šo zīmogu nomazgāt," tēlaini runājot par formāliem tīkliem domāšanā, kas saistās ar stereotipiem par pensionēšanos, norāda ārsts psihiatrs Andris Saulītis.

Kvalitatīvs darbs joprojām ir galvenais reklāmas līdzeklis(1)

"Mazajiem uzņēmumiem izaicinājumu pieņemšana ir pastāvīgs stāvoklis. Savukārt no valsts institūcijām gribētos sagaidīt prognozējamību likumdošanas jomā," atzīst SIA Zaļās pēdas valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemītis.

Paaudzēs mantotas rāmēšanas tradīcijas uzliek pienākumu(1)

Ierāmēšanas darbnīcu skaitam pieaugot, noteikti jāpiedāvā jauni, oriģināli ierāmēšanas risinājumi, kas pārspēj masveida produkciju. "Latvijā vēl ir daudz neizmantotu iespēju uzņēmējdarbībā. Ja cilvēks grib strādāt, savu jomu var atrast," uzskata Vīgantes ierāmēšanas darbnīcas ražošanas vadītājs Raivis Grīvītis.

Vairāk nekā tikai vientuļa gulta

"Veco ļaužu aprūpes namos svarīga ir ģimenes sajūtas radīšana. Ir būtiski klientiem iedot daudz vairāk iespēju nekā tikai vientuļa gulta," uzskata biedrības Rūjienas senioru māja valdes priekšsēdētāja Sandra Roze. Pirms septiņiem gadiem izveidotajā sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Rūjienā pašlaik mīt 109 aprūpējamie vecumā no 30 līdz 103 gadiem. Lielākā daļa no viņiem ir seniori. Lai rastu iespējas socializēties, šeit izveidots arī dienas centrs.

Man katra diena ir dāvana

Onkoloģe Elita Šapovalova pusi gadsimta veltījusi savai profesijai un pacientiem

Te mēs esam vajadzīgas

"Te ir mājas," saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Diakonijas centra daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu dienas centra Mēs dalībnieces – seniores, kuras dzīvo Rīgā, sociālajās dzīvojamajās mājās Imantas 8. līnijā. Dzīvokļus te piešķir maznodrošinātajiem, denacionalizēto namu iemītniekiem un vientuļiem pensionāriem. Dienas centra mērķis ir sociāli psiholoģiskā atbalsta, kā arī sociālo un fiziskās veselības pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām bez vecuma ierobežojuma. Brīvprātīgo darbu šeit veic arī seniori – viņus satiekot, var tikai priecāties, ka vecumdienas šiem cilvēkiem ir piepildītas.

OMA pacienti riskē iemigt jebkur

Lai gan krākšanu speciālisti vērtē vairāk kā sociālu problēmu, ar to var būt saistīta nopietna saslimšana – elpošanas apstāšanās miegā, kam iemesls ir augšējo elpceļu sašaurināšanās. "Medicīnā to sauc par obstruktīvo miega apnoju (OMA), no kuras Eiropā cieš vidēji 4% vīriešu un 2% sieviešu. Visbiežākais apnojas iemesls ir liekais svars," norāda Miega slimību centra otolaringoloģe Marika Daudze.

Miegs nosaka nomoda dzīves kvalitāti

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nepietiekamu laiku velta miegam, secināts Benu aptiekas veiktajā aptaujā. Izrādās, gandrīz katrs trešais (30%) naktī guļ 5–7 stundas, bet aptuveni katrs piektais (22%) miegā pavada tikai līdz piecām stundām. Veselīgu miegu 7–9 stundu garumā Latvijā izbauda tikai 32% sieviešu un 38% vīriešu.

Kad visu mūžu "var nestrādāt". Dzintrai Pētersonei mazi sapnīši ir vienmēr

Kad pirmoreiz piezvanu Dzintrai Pētersonei, lai norunātu intervijas laiku, viņa ir nevaļīga – autoostā gaidot draudzeni Elzu no Liepājas puses, lai dotos uz Tallinu. Nē, ne ekskursijā. Sapirkt izejmateriālus – galvenokārt Baltkrievijā ražoto linu, dziju, bambusa adāmadatas. Kad kundzes atgriezīšoties, viņa vēl nezina – ja aizkavēsies, nakšņos Tallinā.

Prāmis – vietējās ekonomikas balsts

"Nākotnei esam labi sagatavojušies," tā, prezentējot jauno LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes ātrgaitas prāmi Megastar, kas šī gada janvārī tika nodots ekspluatācijā jūras līnijā Tallina–Helsinki, norāda a/s Tallink Grupp (Tallink) vadība.

Strādāju kartupeļu laukā un iemīlējos Latvijā! Silvija Edvardsa vecumdienas nolēmusi pavadīt Jūrmalā(3)

Silvijas Edvardsas mājās – dzīvoklī Jūrmalā, Kauguros, – klusi skan klasiskā mūzika. Lielajā istabā goda vietā ir klavieres, un, kamēr pošamies fotografēšanai, Silvija pastāsta, ka viņa klavieres spēlē katru dienu. Mūzika arvien bijusi kā mierinājuma instruments grūtākos dzīves brīžos. "Es gribu palīdzēt līdzcilvēkiem un mācīt bērniem spēlēt klavieres," optimisma pilna ir Silvijas kundze. Kopš pagājušā gada jūnija viņa no Anglijas ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, cerot šeit sagaidīt laimīgas vecumdienas un atrast vēl citus jaunus draugus un hobijus.

Eksportējot 16 valstīm, attīstības griestus jau sasnieguši(5)

Pirms septiņiem gadiem dundadznieks Dins Derkevics, kurš tobrīd ar ģimeni dzīvoja un strādāja Rīgā, nonāca izvēles priekšā, ko darīt ar tēvam piederējušo Pāces Vilnas fabriku Dundagas novadā. Šogad uzņēmums atzīmēs 125 gadu jubileju. Vecākie dati, ko par vilnas ražotnes vēsturisko darbību izdevies iegūt tās tagadējam saimniekam, saistās ar 1896. gadu, kad Pāces dzirnavās saimniekojis Arnolds Priedītis.

Sabadīta ar vīnu kopš bērnības

Ieva Dūmiņa sārtiem vaigiem mūs ar fotogrāfu sagaida mājas pagalmā, ar lielo sniega lāpstu tīrot biezo sniega segu no ceļa. Pīrāgus tāpēc viņa nav sacepusi, bet, kad būsim apsveicinājušies ar diviem labi apmācītiem labradoriem Anabellu un Duglasu, galdā viņas vīna pagrabiņā tiks celtas lielas krūzes ar smaržīgu kafiju. Pirms tam tikai jāsapoš mazmeitiņa Lizete un māsas mazmeita Rasma, kuras skolēnu brīvlaikā ciemojas pie Ievas Jauncodē Bauskas pusē.

Mežā saimniekot vajadzēs intensīvāk un mērķtiecīgāk(8)

"Ja arī nākotnē gribēsim izmantot mežus, saimniekošanu tajos vajadzēs intensificēt. Mežs no Latvijas nepazudīs, klimats meža pazušanu neizraisīs. Jautājums tikai, cik daudz mēs kā sabiedrība spēsim šo pārmaiņu rezultātā iegūt vērtīgu resursu. Saimniekot nāksies daudz mērķtiecīgāk," uzskata Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.

Klimata perspektīvas: Kļūs siltāks un mitrāks(4)

"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Dzīve sākas tikai pēc 60(1)

Dzīves degustatore Maija Spunde aktīvi ceļo un krāj pildspalvas, cep pankūkas un visbiežāk smaida.

Skolēns, kurš izglāba ledū ielūzušo(5)

"Ja es būtu viņa vietā, no šoka un bailēm laikam nespētu izdarīt itin neko, bet Herberts man parādīja, ka tikai ar vēsu prātu iespējams ko paveikt," tā par Ādažu vidusskolas nu jau 10. klases skolnieku Herbertu Zeibotu pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 raksta viņa kādreizējā klasesbiedrene Alise Dzirkale.