"Nākotnei esam labi sagatavojušies," tā, prezentējot jauno LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes ātrgaitas prāmi Megastar, kas šī gada janvārī tika nodots ekspluatācijā jūras līnijā Tallina–Helsinki, norāda a/s Tallink Grupp (Tallink) vadība.
Silvijas Edvardsas mājās – dzīvoklī Jūrmalā, Kauguros, – klusi skan klasiskā mūzika. Lielajā istabā goda vietā ir klavieres, un, kamēr pošamies fotografēšanai, Silvija pastāsta, ka viņa klavieres spēlē katru dienu. Mūzika arvien bijusi kā mierinājuma instruments grūtākos dzīves brīžos. "Es gribu palīdzēt līdzcilvēkiem un mācīt bērniem spēlēt klavieres," optimisma pilna ir Silvijas kundze. Kopš pagājušā gada jūnija viņa no Anglijas ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, cerot šeit sagaidīt laimīgas vecumdienas un atrast vēl citus jaunus draugus un hobijus.
Sveču kvalitāti nosaka Eiropas Savienības direktīvas standarti. Ražotājam jāspēj pārsteigt ar dizainu un piedāvāt produkciju ar pievienoto vērtību. Par ražotni Diana sveces vēsta laikraksta Diena pielikums Uzņēmēja Diena.
Pirms septiņiem gadiem dundadznieks Dins Derkevics, kurš tobrīd ar ģimeni dzīvoja un strādāja Rīgā, nonāca izvēles priekšā, ko darīt ar tēvam piederējušo Pāces Vilnas fabriku Dundagas novadā. Šogad uzņēmums atzīmēs 125 gadu jubileju. Vecākie dati, ko par vilnas ražotnes vēsturisko darbību izdevies iegūt tās tagadējam saimniekam, saistās ar 1896. gadu, kad Pāces dzirnavās saimniekojis Arnolds Priedītis.
Ieva Dūmiņa sārtiem vaigiem mūs ar fotogrāfu sagaida mājas pagalmā, ar lielo sniega lāpstu tīrot biezo sniega segu no ceļa. Pīrāgus tāpēc viņa nav sacepusi, bet, kad būsim apsveicinājušies ar diviem labi apmācītiem labradoriem Anabellu un Duglasu, galdā viņas vīna pagrabiņā tiks celtas lielas krūzes ar smaržīgu kafiju. Pirms tam tikai jāsapoš mazmeitiņa Lizete un māsas mazmeita Rasma, kuras skolēnu brīvlaikā ciemojas pie Ievas Jauncodē Bauskas pusē.
"Ja arī nākotnē gribēsim izmantot mežus, saimniekošanu tajos vajadzēs intensificēt. Mežs no Latvijas nepazudīs, klimats meža pazušanu neizraisīs. Jautājums tikai, cik daudz mēs kā sabiedrība spēsim šo pārmaiņu rezultātā iegūt vērtīgu resursu. Saimniekot nāksies daudz mērķtiecīgāk," uzskata Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.
"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs.
Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.
"Ja es būtu viņa vietā, no šoka un bailēm laikam nespētu izdarīt itin neko, bet Herberts man parādīja, ka tikai ar vēsu prātu iespējams ko paveikt," tā par Ādažu vidusskolas nu jau 10. klases skolnieku Herbertu Zeibotu pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 raksta viņa kādreizējā klasesbiedrene Alise Dzirkale.
Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.
"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.
Latvijā ik gadu gandrīz 10 tūkstošus cilvēku piemeklē insults, katru dienu mirst vidēji septiņi cilvēki. Tāpēc oktobra nogalē Latvijas speciālisti – pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību, aicināja pievērst īpašu vērību šīs saslimšanas riskiem.
Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām. Ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu, veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos.
"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.
Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs, kurš savus audzēkņus nekad neredzēs iestājamies labās augstskolās, kļūstam bagātus un veiksmīgus. Apbrīnojami pacietīgs, dziļš un mierīgs. Tāds, kurš ilgus gadus dara savu darbu klusumā, pretī negaidot neko. Tā talsnieku gleznotāju Andri Biezbārdi pieteikumā Latvijas lepnumam 2016 raksturo Ina Strazdiņa, kura pati nāk no Kurzemes.
Vecāks un prātīgāks? Tomēr, kā liecina Kaspersky Lab un
B2B International jaunākais pētījums, uz drošības
aspektiem, datorā lietojot internetu, šis pieņēmums neattiecas.
Kaspersky Lab ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas
dibināts 1997. gadā. Uzņēmuma jaunākais pētījums Vecāki un
prātīgāki? Skats uz apdraudējumiem, ar ko tiešsaistē saskaras tie,
kam pāri 55 liecina, ka šīs vecuma grupas pārstāvji var
riskanti uzvesties internetā un bieži kļūst par krāpšanas
upuriem.
"Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas," uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
«Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No
savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot
tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli
iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas
skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara
savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam
novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka
ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas,» uzskata Saulkrastu novada
domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Ieaust, ieadīt, ietamborēt - košas pļavu puķes, Daugavas loku
gleznaino skaistumu, mīlestību pret savu zemi, pret Likteņupi
Daugavu. Uz to arī seniorus aicina Naujenes Novadpētniecības
muzejs, kurš 2011. gadā Starptautiskās akcijas Muzeju
nakts laikā uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu.
Šīs idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore
Evita Kusiņa-Koļesņika, bet musturdeķa veidošanas mērķis ir vairāku
gadu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu
nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā
pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm - Daugavas vārtos pie
Slutišķiem.
"Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.Neparedzamais līmenis
«Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no
šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar
ierobežojumiem nav daudz,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes
(DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides
inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi
apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz
leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka
ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.
"Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi," saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.
Starp visām Baltijas valstīm Latvijas senioriem ir lielākais
uzņēmējdarbības potenciāls - teju katrs ceturtais varētu uzsākt
biznesu, norāda Amway jaunākais globālais uzņēmējdarbības
pētījums AGER.
«Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās
ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi,» saka Vija Tīruma,
izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus
gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža
zāļu izgudrotāju A. Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko
pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds
siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.
Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.
Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās
krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas
ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu
simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu
apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas
kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un
tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar
Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu
karengravas, Sproģu gravas.
