Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rūta Kesnere

Karantīna joprojām obligāti jāievēro atbraucējiem no septiņām valstīm(3)

No šodienas ieceļotājiem, kas Latvijā ierodas no vairuma Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, vairs nebūs 14 dienas jāpavada pašizolācijā, nolēma valdība. Taču pagaidām Latvijas radus apciemot bez divu nedēļu karantīnas vēl nevarēs Lielbritānijā strādājošie. Atbraucējiem no šīs valsts, kā arī Zviedrijas, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, iebraucot Latvijā, vēl joprojām būs jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija.

Atvieglo atlaišanas kārtību(12)

​Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.

Bērnu tiesības šajā krīzē ir aizmirstas(11)

Pandēmijas negatīvās sekas mēs visā pilnībā ieraudzīsim tad, kad ārkārtas situācija tiks atcelta, intervijā Rūtai Kesnerei apgalvo Centra Dardedze konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.

Valdība vēlas mazināt atklātību(6)

Nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nedz Sabiedrība par atklātību Delna neatbalsta valdības atbalstītos grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz būtiski ierobežot augstskolu padomju locekļu amatpersonu deklarāciju publiskojamo daļu. Turklāt satraucoši ir arī tas, ka valdība uzdevusi KNAB izvērtēt, vai šī norma varētu attiekties arī uz citu valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarācijām.

Latvijas Banku un FKTK apvieno, bet nesapludina(3)

Valdība atbalstījusi lēmumu par Latvijas Bankas (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanu, par kuru konceptuāli Saeimā lēmums tika pieņemts 2019. gada novembrī.

E-Saeimas ugunskristības(10)

Saeima, šodien skatot administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojektu galīgajā lasījumā, pirmo reizi strādās ar jauno tehnoloģisko rīku e-Saeimu, kas ļaus deputātiem piedalīties parlamenta sēdē attālināti, fiziski atrodoties ārpus Saeimas telpām.

Jauni pieraksti vien rudenī(4)

No šīs piektdienas, 29. maija, slimnīcas paplašina savu dienas stacionārā sniegto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, savukārt no 3. jūnija pilnībā būs atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Nozari piedāvātais atbalsts neapmierina(16)

Milzīga vilšanās – tā var raksturot viesmīlības un ēdināšanas nozares reakciju uz Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto atbalstu. Vilšanās iemesls – nav atbalstīts nozares gadiem prasītais par samazinātu PVN likmi. Tāpēc arī alternatīvas tiek uzņemtas ar lielu skepsi.

Krīze esot iespēju laiks. Vai visiem?(8)

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks intervijā Rūtai Kesnerei uzsver, ka izaugsme nenotiek bez krīzēm, taču katra krīze automātiski nenoved pie izaugsmes un evolūcijas. Viens no krīzes iziet stiprāks, cits salūst.

Ceļošana ar ierobežojumiem

Ļoti lēnām, pakāpeniski un ar daudziem ierobežojumiem Eiropas Savienības (ES) valstis gatavojas atsākt tūrismu. No šodienas ir atvērtas iekšējās robežas starp trim Baltijas valstīm, tas nozīmē, ka jau brīvdienās varam doties pie kaimiņiem un viņi pie mums.

Restorāni lēnām ver durvis

Valdības atļautā pulcēšanas līdz 25 cilvēkiem pēc 12. maija, ievērojot divu metru distanci, ir devusi zināmu, lai gan ļoti pakāpenisku, pozitīvu stimulu uzņēmējdarbības atsākšanai Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs – viesmīlībā un tūrismā.

Biļešu tirdzniecību pārtrauc(6)

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic paziņojums, ka 13. maijā tā atsāks lidojumus uz 14 galamērķiem, uz kuriem arī tika tirgotas biļetes, izrādījies krietni vien pārsteidzīgs. Aviokompānijas pārstāve Alise Briede Dienai norāda, ka ''atbilstoši Latvijas valdības lēmumam airBaltic šobrīd ir pārtraukusi biļešu tirdzniecību uz tās reisiem no Rīgas līdz 9. jūnijam. Tas mainīsies, tiklīdz starptautiskie lidojumi no Latvijas tiks atļauti''.

Darba tirgus nav apstājies(6)

Es sliektos piekrist, ka pēc krīzes liela emigrācija darba meklējumos nav gaidāma, – intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Drošības spilvens biznesam(2)

Viens no nozīmīgākajiem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem Covid-19 izraisītās krīzes laikā ir valsts aizdevumi par ļoti pievilcīgām procentu likmēm, ko izsniedz attīstības finanšu institūcija Altum. Uzņēmējiem ir pieejami divu veidu finanšu instrumenti – aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem, kas ir noderīgs tiem uzņēmumiem, kuriem strauji krities apgrozījums un apsīkusi naudas plūsma, kā arī kredīta brīvdienu garantijas. Jāuzsver, ka Altum aizdevumu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir apliecinājums no komercbankām, ka tās šiem uzņēmumiem aizdevumu neizsniedz.

Tērēt, tērēt un vēlreiz tērēt(19)

Ārkārtējā situācijā valsts galvenais uzdevums ir nevis savilkt jostu, bet tērēt un investēt. Šāds ir būtiskākais vēstījums par to, kādai jābūt stratēģijai, domājot par tautsaimniecības izeju no krīzes, kuru paudis valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).

Pagaidām gaidīšanas režīmā

Ar neziņu, kas mijas ar cerībām, šo vasaru gaida lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Visi Dienas aptaujātie atzīst, ka izšķiroši svarīgi būs tas, vai un kādi būs ierobežojumi pēc 12. maija – ārkārtas stāvokļa beigām. Pašlaik lielais nezināmais ir pulcēšanās ierobežojumi, kas noteiks to, vai šī vasara būs kāzu laiks, vai veiktās rezervācijas uz jūliju un augustu paliks spēkā.

Lidojumus var gaidīt augustā(6)

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic saskaņā ar pašreizējo scenāriju regulārus aviopārvadājumus varētu atsākt šā gada augustā, Dienai pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Sākotnēji reisu skaits gan būšot ierobežots un iespējami arī ierobežojumi attiecībā uz atļauto pasažieru skaitu lidmašīnas salonā.

Būtisku emigrāciju negaida(19)

Laikā, kad Covid-19 izraisītās krīzes dēļ būtiski pieaudzis bezdarbs, rodas likumsakarīgs jautājums, vai pēc robežu atvēršanas gaidāms jauns emigrācijas vilnis, kad bez darba palikušie no Latvijas darba meklējumos varētu doties uz Rietumeiropu. Ne viens vien piesauc analoģiju ar aizbraucēju vilni pēc 2008. gada.

Dīkstāvē nebūs mazāk par 130 eiro(14)

Dīkstāves pabalsta regulējumu plānots pilnveidot un paplašināt tā saņēmēju loku, Dienai apliecina Finanšu ministrijā, un to paudis arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Vakar finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa vienojās, ka turpmāk minimālais dīkstāves pabalsts būs 130 eiro. Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais pabalsta apmērs ir mazāks par šo summu, iestāde automātiski šos datus nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas starpību piemaksā. Svarīgi, ka pabalsta saņēmējam pašam nekur nav jāvēršas, starpības piemaksa notiek automātiski. Ja dīkstāves pabalsta saņēmējam ir nepilngadīgi bērni, par katru vēl tiks piemaksāti 50 eiro.

Aplokšņu algas sit pa kabatu(22)

Pašreizējā krīzes situācijā vieni no sociāli neaizsargātākajiem ir cilvēki, kas strādājuši ēnu ekonomikā, saņemot aplokšņu algu, jo tas nozīmē, ka viņiem gan dīkstāves, gan bezdarbnieka pabalsts ir ļoti niecīgs. Uz nelielo dīkstāves pabalstu apjomu saistību ar aplokšņu algām norāda arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Saskaņā ar VID datiem vidējais dīkstāves pabalsts ir tikai 258 eiro, bet mazākais piešķirtais pabalsta apmērs ir nedaudz vairāk par četriem eiro.

Saruks IKP, pieaugs bezdarbs(16)

Latvijas valsts budžets ir stabils, ar nelielu deficītu, ārējais parāds ir krietni zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā – 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc valsts veiktā aizņemšanās pusotra miljarda eiro apmērā, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes sekas uz tautsaimniecību, neatstās paliekošu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, uzsver gan Valsts kase, gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka.

Šā brīža parāds nenogremdēs(26)

Latvija ar Valsts kases starpniecību starptautiskajos finanšu tirgos ir aizņēmusies pusotru miljardu eiro, kas paredzēti Covid-19 izraisītās krīzes seku mīkstināšanai. Tas liek daudziem satraukti jautāt, kā parāds tiks atdots, vai atkal nebūs kādi konsolidācijas pasākumi, vai neatkārtosies 2008. gada krīzes bēdīgā pieredze, kad Latvijai arī nācās aizņemties.

Sazvērestības teoriju gūstā(25)

Pašreizējā ārkārtas situācijā, kuru raksturo stress un neziņa, kā arī bailes un trauksme, lielā daļā sabiedrības aizvien populārākas kļūst sazvērestības teorijas, kā arī ieklausīšanās dažādos marginālos viedokļos, neuzticoties ekspertiem.