Nepieciešamie paraksti nav savākti(12)
Šodien ir pēdējā diena, kad notiek Saeimas opozīcijas partiju – ZZS un Saskaņas – ierosinātā parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par ieceri mainīt pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu kārtību.
Rūta Kesnere
Grib ierobežot krievu kanālu skaitu(44)
Tas ir simbolisks un svarīgs solis, kurš gan pilnībā neatrisina problēmu, ka Latvijas sabiedrība dzīvo divās informatīvajās telpās. Tā par Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu pārskatīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, nosakot, ka visiem televīzijas abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā vismaz 80% no visām iekļautajām papildu televīzijas programmām jābūt tādām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajām valodām, teic mediju eksperts Mārtiņš Kaprāns.
Pirmais pensiju līmenis strādās vēl 75 gadus(23)
Izskatās, ka jau pārskatāmā nākotnē pensionēšanās vecumu no 65 gadiem varētu nākties vēl paaugstināt, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis.
Bez KNAB stingrā skatiena(9)
Priekšvēlēšanu kampaņa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ir uzskatāma de facto par atklātu. Tas noticis vēl pirms lēmuma par Rīgas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu, kā arī pirms oficiālā pirmsvēlēšanu laika sākuma. To pasteigusies izdarīt partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP). Tās Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis jau nolūkojas uz rīdziniekiem no galvaspilsētā izvietotiem reklāmas stabiem, un viņu slavinoši džingli dzirdami Latvijas Radio. Pārējās partijas tikmēr aprobežojas vien ar aktivitātēm sociālajos tīklos un pārrunām par kopēju vai atsevišķu startu ārkārtas vēlēšanās.
Politologs: partiju JKP un KPV LV savstarpējie ķīviņi ir domāti vēlētājiem(14)
"Nav brīnums, ka abu populistiskāko koalīcijas partiju – JKP un KPV LV – starpā valda ķīviņi," norāda politologs Filips Rajevskis, komentējot abu partiju saķeršanos, kas vainagojusies ar JKP tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojumu, ka viņš pieprasa KPV LV ekonomikas ministra Ralfa Nemiro demisiju. Šis demisijas pieprasījums pagaidām gan ir bijis vien ministra izteikums presē, jo vēl piektdien oficiāla iesnieguma Ministru prezidentam par demisijas pieprasījumu nebija.
KNAB kapacitāte ir jāstiprina, uzskata eksperti(10)
Korupcijas apkarošanas jomā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2019. gadā sasniedza labāko rezultātu pēdējo desmit gadu laikā – sākti 47 kriminālprocesi, liecina KNAB pārskats par pērn paveikto. Salīdzinājumam: 2018. gadā sākti 38 kriminālprocesi, bet 2017. gadā – 30.
Ar grozījumiem Darba likumā vēlas atvieglot darbinieku ar invaliditāti atlaišanas kārtību(10)
Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, kas paredz izslēgt normu, ka vairākos gadījumos darba devējs nedrīkst uzteikt darbu darbiniekam ar invaliditāti, pašas invalīdu organizācijas vērtē visnotaļ atšķirīgi.
Diplomātiskās naudas cīņas Briselē(17)
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) Briselē, tiekoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, pārrunāja Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021. līdz 2028. gadam, kura ietvaros Latvijai piedāvāto kohēzijas finansējumu mūsu valsts jau nodēvējusi par nepieņemamu. Šī tikšanās ir zināma gatavošanās ES dalībvalstu samitam par bloka daudzgadu budžetu, kas notiks 20. februārī Briselē. Paredzams, ka tajā tiks diskutēts par Eiropas Komisijas (EK) un Somijas prezidentūras priekšlikumiem.
Autoratlīdzības nodokļu krustugunīs(10)
Autoratlīdzībām varētu mainīt maksājamo nodokļu proporciju. Ar šādu priekšlikumu klajā nākusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tiesa, pret to iebilst Finanšu ministrija (FM).
Bez renovācijas neiztikt(11)
Saskaņā ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) datiem no 5000 apsaimniekotajiem namiem Rīgā 125 mājas jeb 2% ir avārijas stāvoklī. RNP pārstāvis Krists Leiškalns skaidro, ka visi šo namu iedzīvotāji par situāciju ir brīdināti un ir arī piedāvāti risinājumi, kas jādara, lai situāciju uzlabotu, un sastādīts laika grafiks.
Aktuālajā dienaskārtībā – pabalstu un nodokļu atvieglojumu pārskatīšana(14)
Nodokļu un pabalstu pārskatīšana tā, lai lielāks un mērķētāks būtu atbalsts tieši ģimenēm ar bērniem, īpaši trūcīgākām, ir viena no galvenajām tēmām gaidāmās nodokļu reformas kontekstā.
Kavē termiņus, un ļoti pieaug izmaksas(2)
Valsts kontroles (VK) ziņojumā par Latvijas paveikto Rail Baltica projekta īstenošanā laikā no 2014. līdz 2019. gadam konstatētas vairākas būtiskas problēmas. Liela daļa no tām ir saistītas ar globālo pārvaldību starpvalstu līmenī. Igaunijas VK ziņojums uzrāda tieši tādas pašas problēmas kā Latvijā. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, lai gan kaimiņvalsts revīzijas ziņojums vēl nav pieejams.
Demogrāfijas bumba ar laika degli(25)
Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tuvāko desmit gadu laikā saskaņā ar Dienas aptaujāto ekspertu datiem dzimstības pieaugums nav gaidāms un dabiskais pieaugums – starpība starp dzimušo un mirušo skaitu – saglabāsies negatīvs. Tas atstās negatīvas sekas gan uz pensiju sistēmu, gan darba tirgu, pārmaiņu priekšā ir arī izglītības sistēma. Tāpat tas liek uzdot jautājumus par to, cik efektīva ir valsts demogrāfijas politika un kas šajā jomā prioritāri būtu darāms.
Politika ir pakļauta dabiskajiem procesiem, nevis otrādi(24)
Ar klimata pārmaiņām ne tik daudz jācīnās, cik jācenšas tām piemēroties, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors un klimata pētnieks Raimonds Kasparinskis.
Akcīze alkoholam zem politiķu lupas(10)
Viens no aktuālākajiem ekonomiskās dienaskārtības jautājumiem politiskajā vidē ir par gaidāmo akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1. marta. Vairākas koalīcijas partijas ir paudušas, ka tas nebūtu vēlami, jo tas varētu iznīcināt alkohola tirdzniecību pierobežā, kur Latvija zemākas akcīzes dēļ ir spējusi piesaistīt būtisku pircēju skaitu no Igaunijas un Somijas.
Lūdz atjaunot kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgam izsniegto valsts galvojumu(41)
Valsts kontrole (VK) ir pārsūdzējusi prokuratūras 2019. gada 10. decembra lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret Finanšu ministrijas un Valsts kases amatpersonām saistībā ar 2009. gadā uzņēmumam Liepājas metalurgs (LM) izsniegto galvojumu, taču savu lēmumu sīkāk nekomentē, vien norāda – valstij ir nodarīti zaudējumi un amatpersonām par to ir jāatbild.
Ābrama: Publiskajos iepirkumos karteļu vēl aizvien ir gana daudz(4)
Pārvietojoties pa Rīgas nolaistajām centrālajām ielām, šķiet, ka mēs esam atgriezušies laikos, kad Rīga atradās Krievijas cariskajā impērijā. Tā ir politika? Nē, tas ir nesaimnieciskums – intervijā Rūtai Kesnerei atzīst Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Varētu pieaugt nodokļu likme(15)
Veselības ministrija (VM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai priekšlikumus solidāras līdzdalības nodrošināšanai veselības aprūpē. Proti, kopš 2018. gada strādājošajiem tradicionālajā nodokļu režīmā par vienu procentpunktu ir pieaugušas sociālās iemaksas, sasniedzot 39,05%, un minētais viens procents tiek novirzīts veselības aprūpei. Savukārt citos nodokļu režīmos strādājošajiem likme nepieauga, un viņi veselības aprūpes finansēšanā vienlīdzīgā mērā nepiedalās.
Klimata mērķi triljona vērtībā(19)
Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimata neitrālai, kas nozīmē, ka ogļskābo gāzu emisiju apjoms ir nulle. Tas rada izaicinājumus visām dalībvalstīm, arī Latvijai. Tradicionāli Latvijā galvenie emisiju radītāji ir transports un lauksaimniecība. Labā ziņa gan ir tā, ka mūsu valsts atkarība no fosilajiem resursiem, īpaši oglēm, noteikti ir mazāka nekā tādās valstīs kā Polija vai Čehija. Šā iemesla dēļ Polija arī nav pievienojusies kopējam ES lēmumam.
Dots starta šāviens parakstu vākšanai miljona eiro vērtībā(6)
Šodien sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā Par pašvaldībām. Tā ilgs līdz 14. februārim un izmaksās vienu miljonu eiro.
Mikrouzņēmumu nodokļa ēra tuvojas savam noslēgumam(15)
Vienas no būtiskākajām izmaiņām šogad paredzētajā nodokļu reformas kontekstā varētu būt saistītas ar mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likvidēšanu. Par to liecina koalīcijas pārstāvju publiskie izteikumi, tāpat to lobē gan vairums ekonomikas ekspertu, gan Latvijas Banka.
Bez PVN likmes mazināšanas(21)
Veselības ministrija, atsaucoties uz Finanšu ministrijas secināto, neuzskata, ka PVN samazināšana medikamentiem būtu efektīvākais veids, kā palīdzēt mazturīgām personām. Tā vietā būtu jānodrošina valsts noteiktā līdzfinansējuma kompensēšana mazturīgajiem.
Valka varētu palikt viena pati novadā(10)
Šodien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija sāks skatīt priekšlikumus, kas iesniegti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2. lasījumam. Pavisam saņemti 335 priekšlikumi, no kuriem divas trešdaļas skar likumprojekta pielikumu, kurā minētas jaunveidojamās 39 pašvaldības. Izskatās, ka galvenās izmaiņas būs saistītas ar to, ka Valka paliks viena pati bez citu teritoriju pievienošanas.
Prettiesiski izlieto 7 miljonus(13)
Ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Iestāde jau vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt konstatētos pārkāpumus. Tam kategoriski nepiekrīt Valsts robežsardze (VRS).
Rail Baltica nav saimnieka(14)
Nepilnības Rail Baltica projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku. Tāds ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu apvienotās revīzijas galvenais secinājums par Rail Baltica īstenošanas gaitu.
Opozīcija necer uz referendumu, parakstu vākšanas mērķis – novilcināt laiku(16)
Nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par likumprojektiem, kas regulē pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību, visticamāk, netiks savākts. To Dienai apliecina paši parakstu vākšanas iniciatori – opozīcijas partijas Saskaņa un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), vienlaikus uzsverot, ka šajā situācijā tas neesot galvenais. Būtiskākais – apturēt likumprojektu spēkā stāšanos.
Mana motivācija ir Latvijas karogs. Saruna ar paralimpieti Diānu Dadzīti(1)
Pašlaik Latvijā vienīgās treniņa iespējas ir tikai stadions Murjāņos un arī tikai vasarās, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas godalgotā paralimpiete – vieglatlēte Diāna Dadzīte.
Top jauns samaksas modelis(14)
Pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir optimāla un nav jāmaina, tikai jānodrošina adekvāts finansējums. Un – pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un negodīga, un ar steigu nepieciešamas izmaiņas. Šie divi pretējie viedokļi nule kā ir sadūrušies publiskajā telpā.
Gaidāma akcīzes nodokļa celšana un minimālo pensiju palielināšana(22)
Šā gada budžets ir lielākais Latvijas vēsturē – 10 miljardi eiro, un pirmais, kura dēļ tiek rosināta Saeimas atlaišana, jo nav pildīti solījumi mediķiem.
Būtiski jāpalielina sociālie pabalsti(69)
Sabiedrības nabadzīgākajai daļai nevar palīdzēt ar nodokļu instrumentiem, jo tajā ir neliels strādājošo īpatsvars. Vistrūcīgākie ir pensionāri un ilgstošie bezdarbnieki, kā arī invalīdi, intervijā pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.