Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Tekla Šaitere

Laba griba nedarbojas

Ielas kaķu aprūpētājus kā negaidīta dāvana decembrī aplaimoja Nila Ušakova solījums gādāt, lai pamestajiem kaķiem būtu iespēja patverties māju pagrabos no ziemas spelgoņa. Cilvēciski nemaz nebūtu jābūt pilsētas mēra mudinājumam to darīt. Visi taču zinām, cik grūti izturēt ziemu četrkājainajiem bomzīšiem.

Tikai netaisi ziepes, Cēzar!(3)

«Dobermanis meklē nopietnus saimniekus. Plānā galdiņa urbējus lūdzu neatsaukties, ar tiem ātri tikšu galā!» Modrītes un Ralfa Ruslēviču uzmanību piesaistīja kādas dzīvnieku patversmes neparastais sludinājums internetā. No fotogrāfijas raudzījās cēls suns ar vērīgām un gudrām acīm. Zināms, ka dobermanis kuram katram nederēs, tā ir nopietna šķirne. Taču Ruslēviči suņu lietās nebija iesācēji. Viņi pieņēma lēmumu.

Cienasts Vecgada vakarā

Teju būs klāt 2012. Jaunas cerības, jauns tērps, gaidītas dāvanas, un, protams, svētkus gribas sagaidīt ar savam visdārgākajam cilvēkam gatavotu kādu īpašu ēdienu. Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš iesaka trīs paša izfantazētas, izmēģinātas un par labu atzītas receptes. Pēc savas gaumes varat izvēlēties kādu no tām. Šīs nav receptes cilvēkam, kas pirmo reizi nolēmis gatavot svētku mielastu, bet, ja vien ir vēlēšanās un vēl mazliet laika līdz gada skaistākajai stundai, var pacensties. Nav taču noslēpums, ka mīlestība bieži vien spēj aizstāt saimnieces pieredzi un ķērienu.

Ko gatavot pēdējā brīdī

Maldīgi būtu domāt, ka visi sāk gatavoties Ziemassvētkiem laikus. Neatliekami ikdienas darbi, pienākumi un viscilvēciskākā rakstura īpašība - atlikt uz rītdienu to, ko šodien vēl var nedarīt, - visbiežāk rada situāciju, ko sauc par pēdējā brīža fenomenu. Tad svarīgi ir aukstasinīgi izsvērt, ko var izdarīt, ar izdomu un labu padomu izkļūstot sveikā no paša radītās situācijas.

Lāča mājai ziedojumu numurs

Katrs dabas draugs savu artavu Līgatnes lācenes Ilzītes jauno māju izveidei tagad var ziedot arī, piezvanot pa ziedojumu tālruni 90006685. Maksa par zvanu ir 1 lats.

Vienatne ir Dieva svētība

Aktrises un rakstnieces Mudītes Šneideres viesiem, ciemos nākot, jāzvana viņai pa mobilo tālruni, jo pie ārdurvīm nav koda, bet dzīvoklī viņai nav domofona. Kad ēkā to ierīkoja, Mudīte padomājusi - ciemiņi nāk tik reti, gan jau nobrauks ar liftu no astotā stāva un durvis atvērs pati. Tā arī tagad. Mudīte iznāk uz daudzstāvu mājas lievenēm un stāsta par skaistajiem sētas kaķiem, kuri glaužas aktrisei pie kājām, jo viņa iznesusi tiem sauso barību.

Ilzītei jādzīvo Līgatnē

Ilzīte ir lācis, ar kuru lepojas ne tikai Līgatnes dabas takas, bet arī visa Latvija. Pašlaik vajag parūpēties, lai lācenīte laimīga savu mūžu vadītu ierastajā dzīvesvietā.

Ilzītei jādzīvo Līgatnē

Ilzīte ir lācis, ar kuru lepojas ne tikai Līgatnes dabas takas, bet arī visa Latvija. Pašlaik vajag parūpēties, lai lācenīte laimīga savu mūžu vadītu ierastajā dzīvesvietā.

Normunds māca rūpēties par citiem

Tas notika pirms pieciem gadiem - draugi sameta naudiņu un Mikus Abaroniņa astoņpadsmitās dzimšanas dienas ballītē ielika jubilāram rokās lielu stiepļu pinuma būri, kurā pavisam nobijies sēdēja mazs dzīvnieciņš ar spožām actiņām, kaut kas vidējs starp trusi, peli, vāveri, šinšillu un jūrascūciņu. Draugi teica: «Tev jāmācās par kādu rūpēties, un sākumam noderēs degu.» Mikus smej: «Ko man bija darīt? Pēc svinībām ar būri kāpu taksometrā, braucu mājās un sāku rūpēties.»

Helēna Demakova ar Džeka Rasela terjeru Džekiju neiet tikai uz teātri un operu(1)

Ciemos pie Helēnas Demakovas ierodos brīvdienā, turklāt nepieklājīgi agri, tāpēc piesakos izvest mazo Džekiju pastaigāties, kamēr viņas saimniece uzvārīs kafiju. Tā iepazinos ar astoņus mēnešus veco Džeka Rasela terjerīti, kuru Helēna mīļi sauc par Čipatu. Pastaiga Kronvalda parkā bija svētīga.

Ieraudzīt, noglāstīt, uzklausīt

Pirms sāksies lielie Ziemassvētku notikumi, rīdziniekiem ir iespēja baudīt skaistumu un mīļumu divās apbrīnojami jaukās un iedvesmojošās izstādēs.

Dari, ko gribi, Vāgners viņai nepatīk!(1)

Ciemos pie Helēnas Demakovas ierodos brīvdienā, turklāt nepieklājīgi agri, tāpēc piesakos izvest mazo Džekiju pastaigāties, kamēr viņas saimniece uzvārīs kafiju. Tā iepazinos ar astoņus mēnešus veco Džeka Rasela terjerīti, kuru Helēna mīļi sauc par Čipatu. Pastaiga Kronvalda parkā bija svētīga. Džekija mani iepazīstināja ar kādu no Somijas atbraukušu bīglu, ar kādu grandmother, kura veda rīta pastaigā dēla taksenīti un ar skaistu šabo (šariks bobiks).

Ēdienkarte tuviem draugiem

Gada nogale ir bagāta ar gaišiem un ļoti gaidītiem svētkiem, kad visi sasparojas un nolemj pagatavot ģimenei un ciemiņiem kaut ko gardāku un neparastāku nekā ikdienā. Novērots, ka par īpaši centīgiem pavāriem šādās reizēs kļūst namatēvi. Protams, ar noteikumu, ja viņiem ir labs noskaņojums, precīzi uzrakstīta recepte un nepieciešamie produkti. Ladig's Cafe saimnieks un šefpavārs Ingmārs Ladigs šoreiz centās iejusties ģimenes galvas lomā, piedāvājot ieskandināt Ziemassvētku laiku ar savu ēdienkarti tuvam draugu lokam.

Žurnāliste Alīna Gržibovska pieskata citu cilvēku mājdzīvniekus

Kādā dienā pilsētas centrā uz ielas man pretī nāk bijusī Dienas krievu izdevuma kolēģe Alīna Gržibovska. Viņai blakus pavadā iet divi suņi. Alīna skaidro - tie ir Spānijas ūdenssuņi Domi un Ētū. Zinu, Alīnai suņi nekad nav bijuši, bet tagad uzreiz divi? Žurnāliste smejas: «Tie nav mani. Viņi ir no Somijas pilsētas Tamperes.

Vai Fuksis piedzīvos Ziemassvētku brīnumu?(7)

Veterinārajā klīnikā FrančeskaVet agrā rīta stundā pirmos apmeklētājus sagaida visdzīvespriecīgākais radījums visā Latvijā - takšveidīgais suņuks Fuksis. Viņš skrien, rej, laiza rokas, nes klāt rotaļlietas un, šķiet, prot visu. Tāpēc mazliet neparasti liekas tas, ka Fuksis iejūgts nelielos riteņratiņos. Klīnikas veterinārārsts Ingus Balan-dins stāsta, ka pagaidām abas suņa pakaļkājas ir gandrīz nejūtīgas. Tās Fuksim aizvieto ratiņi.

Vai Fuksis piedzīvos Ziemassvētku brīnumu?

Veterinārajā klīnikā FrančeskaVet agrā rīta stundā pirmos apmeklētājus sagaida visdzīvespriecīgākais radījums visā Latvijā - takšveidīgais suņuks Fuksis. Viņš skrien, rej, laiza rokas, nes klāt rotaļlietas un, šķiet, prot visu. Tāpēc mazliet neparasti liekas tas, ka Fuksis iejūgts nelielos riteņratiņos. Klīnikas veterinārārsts Ingus Balan-dins stāsta, ka pagaidām abas suņa pakaļkājas ir gandrīz nejūtīgas. Tās Fuksim aizvieto ratiņi.

Radīti ātrumam un uzvarām

Šie simpātiskie kurtu kucēni par izstāžu lauriem vēl nedomā. Kā visi mazuļi, viņi ēd, guļ un rotaļājas. Taču pavisam drīz katrs no viņiem nokļūs pie saviem saimniekiem un sāksies viņu lielā dzīve. Vienus cilvēki ņems sirdij, citus - lai apmierinātu savu godkārību un aizraušanos, vēl citi - vedīs uz izstādēm.

Mīluļi pat nejutīs, ka esat pro jām!

Kādā dienā pilsētas centrā uz ielas man pretī nāk bijusī Dienas krievu izdevuma kolēģe Alīna Gržibovska. Viņai blakus pavadā iet divi suņi. Alīna skaidro - tie ir Spānijas ūdenssuņi Domi un Ētū. Zinu, Alīnai suņi nekad nav bijuši, bet tagad uzreiz divi? Žurnāliste smejas: «Tie nav mani. Viņi ir no Somijas pilsētas Tamperes.

Dullais Dauka vien esmu(2)

Veiksmīgi renovētā māja Tomsona ielā ir veiksmīgs Daumanta Znatnaja ikdienišķo gaitu apliecinājums. Šeit viņš ar ģimeni dzīvo un pārvalda mājas iedzīvotāju kopīpašumu. Ēka sakopta, skaista un tīra. Šeit arī tiekos ar Znatnaju - Latvijas Sporta veterānu savienības prezidentu. Sirmais kungs ir stalts, enerģisks, runā aizrautīgi un prot jebkuru jautājumu pagriezt sev vēlamajā sporta virzienā.

Kooperatīva biedrs Rudulis(3)

 Viņš ir gudrs, komunikabls, pieklājīgs. Vasaras sākumā Rudulis pie dzīvojamo māju kooperatīva Bāka2 darba telpām Purvciemā nokrita kā no gaisa. Viņš ienāca iekšā un savā kaķu valodā teica – mjau, man te patīk! Kooperatīva priekšsēdētājs Sergejs Sidorko atceras: «Arī mums runcis iepatikās. Darbinieces Ruduli pabaroja, kaķis izgulējās, bet vakarā viņš bija jāizliek ārā, jo telpas pieslēgtas signalizācijai. Turpmāk Rudulis nāca un gāja, un mēs ievērojām, ka sākām biežāk smaidīt. Arī apmeklētāji priecājās par pieglaudīgo runci.»

Mākslinieka Ernesta Kļaviņa bīgls tika arī gleznots, darbs ir pārdots

Kad Ernests Kļaviņš, kuru daudzi Latvijā pazīst pēc parodiju zīmējumiem un ilustrācijām laikrakstā Diena, vēl strādāja redakcijā, mēdzām parunāt par suņu šķirnēm. Reiz es minēju iemeslus, kādēļ nekad neņemtu pašlaik modes topa augšgalā esošos bīglus. Šos iemeslus neizgudroju pati, tos man minēja četru gudru bīglu īpašniece. Viņa teica, ka bīgli nerespektē saimniekus, ir skaļi, grūti apmācāmi un mēdz pamukt no mājām. Ernests tagad darina zīmējumus žurnālam Ir, bet viņa mājās Ikšķilē jau divus gadus dzīvo bīgls Kodijs.

Kodijs nedara pāri tam, kurš nevar aizstāvēties

Kad Ernests Kļaviņš, kuru daudzi Latvijā pazīst pēc parodiju zīmējumiem un ilustrācijām laikrakstā Diena, vēl strādāja redakcijā, mēdzām parunāt par suņu šķirnēm. Reiz es minēju iemeslus, kādēļ nekad neņemtu pašlaik modes topa augšgalā esošos bīglus. Šos iemeslus neizgudroju pati, tos man minēja četru gudru bīglu īpašniece. Viņa teica, ka bīgli nerespektē saimniekus, ir skaļi, grūti apmācāmi un mēdz pamukt no mājām. Ernests tagad darina zīmējumus žurnālam Ir, bet viņa mājās Ikšķilē jau divus gadus dzīvo bīgls Kodijs.

Kooperatīva biedrs Rudulis

Viņš ir gudrs, komunikabls, pieklājīgs. Vasaras sākumā Rudulis pie dzīvojamo māju kooperatīva Bāka-2 darba telpām Purvciemā nokrita kā no gaisa. Viņš ienāca iekšā un savā kaķu valodā teica - mjau, man te patīk! Kooperatīva priekšsēdētājs Sergejs Sidorko atceras: «Arī mums runcis iepatikās. Darbinieces Ruduli pabaroja, kaķis izgulējās, bet vakarā viņš bija jāizliek ārā, jo telpas pieslēgtas signalizācijai. Turpmāk Rudulis nāca un gāja, un mēs ievērojām, ka sākām biežāk smaidīt. Arī apmeklētāji priecājās par pieglaudīgo runci.»

Romantiskas Adventes vakariņas

Svētdien aizdegsim pirmo sveci Adventes vainagā, sākot ceļu cauri Adventes laikam uz baltajiem Ziemassvētkiem. Lai tas mums visiem ir jauks, labu domu, dvēseles miera un mīlestības pilns! Atstāsim steigu aiz durvīm un ar prieku sirdī mierīgi pavadīsim šo laiku savu mīļo vidū, klāsim uz galda skaistāko galdautu, aizdedzināsim pirmo Adventes sveci un kopā baudīsim romantiskas vakariņas. Savas ēdienu receptes iesaka Experience Cafᅢᄅ šefpavārs Rolands Rudzāts.

Fotoobjektīva redzesleņķī patversmes suņi

Viss sākās 2009. gada 22. novembra vakarā, kad, staigājot pa šaurajām Vecrīgas ielām, pie bāra Opium Evita Silagaile ieraudzīju sīku kucēnu, kas gulēja pie kājām iereibušai sievietei. «Kucēns spiedās klāt, gribēja sasildīties, bet sieviete uzstājīgi viņam lika gulēt uz ietves,» tās dienas notikumus atceras Latvijas Kultūras koledžas studente Evita Silagaile.

Viņš bija vienkārši Mikiņš

Pagājušajā nedēļā saņēmu sāpju pilnu vēstuli no Dienas lasītājas Dainas Ozoliņas. Tas ir stāsts par ģimenes locekli: «Mūsu Miks ir parasts bezšķirnes kaķis ar Norvēģijas meža kaķa «piesitienu», gudrs, inteliģents, no senčiem mantotu paskarbu raksturu. Taču viņš glaudās klāt ar visu savu šerpumu un mīlestību, kad juta manu grūtumu un asaras.»

Kaspara Pūces mājā dzīvnieki Ziemassvētkus sāk gaidīt jau rudenī

Mājastēvs mūs sagaida pie vārtiņiem, aiz kuriem sākas Ziemassvētku vecīša valstība. Tā ir zaļa un ziedoša vasarā, bet balta ziemā. Pašlaik vēl kokos karājas dažs ābols un zied rozes, taču mājā skapī jau sakārtots Ziemassvētku vecīša tērps. Kad Kaspars Pūce uzliek galvā Vecīša cepuri, suņuks Pučs noskurinās un ielec saimniekam rokās.

Pučs Ziemassvētkus sāk gaidīt jau rudenī

Mājastēvs mūs sagaida pie vārtiņiem, aiz kuriem sākas Ziemassvētku vecīša valstība. Tā ir zaļa un ziedoša vasarā, bet balta ziemā. Pašlaik vēl kokos karājas dažs ābols un zied rozes, taču mājā skapī jau sakārtots Ziemassvētku vecīša tērps. Kad Kaspars Pūce uzliek galvā Vecīša cepuri, suņuks Pučs noskurinās un ielec saimniekam rokās. Pučam patīk cepures baltais puļķis. Aktieris smej: «Man Ziemassvētki sākas septembrī, tagad jau ir aizņemtas visas dienas no 15. līdz 25. decembrim. Mūsu zvēri zina, ka tajā laikā mājās būšu tikai nakts melnumā.»

Riņķis ceļā uz nekurieni

Cilvēkiem izbraucot no valsts, mājas paliek, un kādam tās jāsargā. Kāpēc lai tas nebūtu suns? Ar kaimiņu vienojas, ka tas nāks pabarot sargu. Tā suns mēnešus un gadus vada vientulībā ķēdes galā vai voljerā. Saimniekiem pat prātā neienāk, ka ar laiku, šādi dzīvojot, sargs vienkārši jūk prātā, jo suņi ir bara dzīvnieki un viņu bars ir saimnieks un viņa ģimene. 

Piedalies suņu – senioru konkursā(1)

Agri no rīta eju staigāt ar savu Beibi. Pie kāda nama, manu sunīti ieraugot, slotu zemē noliek sirms sētnieks, glāsta Beibi, un acīs viņam asaras – mājās paralizētām pakaļkājām guļot viņa mīlulis: «Nevaru sunīti iemidzināt, piecpadsmit gadu esam nešķirami, kā lai tagad lemju viņa likteni?» Šķiroties no drauga, sirds sāp gan gadu desmitus, gan tikai pāris gadu kopā nodzīvojot.