Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Undīne Adamaite

Cilvēks – dižkoks – ar drosmi un siltu sirdi

Mūžībā devies viens no 60. gadu Latvijas dokumentālā kino avangardistu grupas pīlāriem – kinorežisors Aivars Freimanis (08.02.1936.–24.01.2018.), kurš mācēja pasauli patiešām ieraudzīt.

Labāk vēlāk nekā nekad(3)

Izdod eposa Lāčplēsis bilingvālo izdevumu jauniešiem Imanta Lasmaņa pārstāstā

Mīlēja un cieta, kā prata

"Viņa radošajā personībā līdzsvarojusies emocionalitāte un intelekts. Strauji izvirzījies par jauno varoņu un mīlētāju tēlotāju," tā Valdim Liepiņam veltītajā šķirklī enciklopēdiskajā izdevumā Teātris un kino biogrāfijās raksta teātra zinātniece Guna Zeltiņa.

Rada i dzirnas, i vēju

Viņš lasīja un smējās savus Bisenieka smieklus, nevienu netrenkāja, nevienam nelika justies maziņam, pats būdams liels, – tikai gavilēja mums savas vārsmas.

Zelta zirgs. 16 +(1)

"Pirmkārt ar lelli vienmēr var izdarīt daudz vairāk nekā ar dzīvu aktieri – to var stiept, samīcīt, saraut gabalos, veidot nereālistiskas grimases, sagriezt uz pusēm un tā tālāk. Tās ir īstas darbības, kas izsauc īstas emocijas skatītājā, un tieši to mēs gribam panāk – radīt spēcīgu emocionālo iespaidu par ļoti nopietnajām tēmām," saka brazīliešu izcelsmes režisors Duda Paiva no Nīderlandes, kurš pēdējās desmitgades laikā saņēmis vairāk nekā divdesmit piecus starptautiskus apbalvojumus par savām starpdisciplināro mākslas formu izrādēm.

Katra filma varēja būt pusstundu īsāka(1)

Pēc Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps laureātu paziņošanas 14. novembrī kinoteātrī Splendid Palace notika diskusija Latvijas kino šodien, kurā Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps starptautiskā žūrija sniedza komentāru par šī gada nominantu un laureātu darbu, spilgtākajiem iespaidiem un Latvijas kino nozares tendencēm pasaules kontekstā.

Godalgo klusus stāstus par XX gadsimta vēstures auriem(2)

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps noslēguma ceremonijā, kas 13. novembra vakarā norisinājās kinoteātrī Splendid Palace, pasniegtas balvas par nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas filmu nozarē.

Mežs aug, lapsas ēna slīd

"Neviena izdevniecība to negribēja," atceras tulkotājs Dens Dimiņš, kura iniciatīvai un neatlaidībai skarbi skaisto prozu Skugabaldrs. Ēnu lapsa novadīt līdz lasītājam latviešu valodā atsaucās izdevniecība Mansards.

Intervija ar aktrisi Aneti Berķi. Man patīk bosiki

"Galvenā loma man dzīvē ir iedevusi pilnīgi jaunu posmu," saka Liepājas teātra aktrise Anete Berķe, laižoties ģenerāļa Gablera meitas Hedas sarežģītajos psihes labirintos.

Bikibuku paaudze

Piecos gados piedzimis 101 Bikibuks. Tie stāv pītos grozos, kurpju kastēs, Eižena trīs plauktos un visur, kur vien tādas mazas grāmatiņas var iegrozīties

Izrādes Pēdējā Ļeņina eglīte recenzija. Vectētiņš tik dejo, dejo(13)

Ļeņina tēls Pēdējā Ļeņina eglītē veidojas no kokteiļa, kas rastos, ja ar mikseri kārtīgi sakultu visus mītus, vēsturnieku hipotēzes un personīgās atmiņas, iemestu tajā oktobrēna nozīmīti, uzliktu galvā vienradža masku un, stāvot pie Strēlnieku pieminekļa, izdzertu.

Anglis Kauņā. Mirstīgs(1)

Kad 65 gadus vecais Stings, skaists un vesels kā jauns dievs, dzied par visa mirklīgumu un zūdamību, otrās piedevas noslēdzot ar Fragile, – tas tiešām ir dziļš iespaids. Piezīmes par koncertu Kauņā

Patents mani neinteresē

Franču dizainere un pētniece Klēra Elio iepazīstina ar viedajiem audumiem

Jesajas Berlina diena Rīgā

Rīgā 16. oktobrī jau devīto reizi norisināsies ikgadējā Jesajas Berlina diena, godinot ievērojamā rīdzinieka, ideju vēsturnieka un brīvības filozofa literāro un filozofisko mantojumu. Pasākuma centrālais notikums būs Jeila universitātes (ASV) profesora, pasaulē zināmā vēsturnieka Timotija Snaidera atklātā lekcija.

Elīna Garanča – greizsirdīgā Eboli

Kinoteātrī Splendid Palace 19. oktobrī plkst. 19 tiešraidē no Parīzes Nacionālās operas varēs novērtēt opermūzikas gaidītāko notikumu, vienu no izcilākajām operām – Džuzepes Verdi muzikālo drāmu Dons Karloss –, kas šogad svin 150 gadu jubileju.

Dzejnieku milzīgs bars

Dzejnieki gan paši mēdz pavīpsnāt, ka par viņiem runājot un interesējoties vienreiz gadā. Pat ja kāds Dzejas dienās ierauga kampaņveidīgumu, nevis tradīciju, tā pilnīgi noteikti ir viena no saturīgākajām "kampaņām".