Latvijas kinovēsturē būtiskas ir dokumentālā kino meistara Herca Franka filmas Aizliegtā zona (1975) un Augstākā tiesa (1987), kurās režisors ieskatījās aiz dzeloņdrātīm, pat nāvinieka kamerā, mēģinot vienkārši saprast, kas notiek šajos cilvēkos. Šoreiz paskatīties uz pasauli ieslodzīto jauniešu acīm aicina franču fotogrāfs Žeremijs Jungs.
"Apjēdzu, ka būt par pedagogu ir milzonīgs pagrieziens manā dzīvē," saka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kurš uzskata, ka pataisīt jauno kursu par JRT aktieru kloniem būtu senili
Dzejas dienas šogad pienāks ar atjaunoto Dzejas dienu balvas tradīciju, kuras iniciatore gan tās pirmsākumos, gan arī tagad bija un ir Latvijas Rakstnieku savienība – informē Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Dzejnieks Sergejs Timofejevs par to, kāpēc Rīga ir laba vieta dzīvei, kāpēc vajag aizskaitīt līdz desmit un kāpēc arvien svarīgāka kļūst reakcijas kultūra
Ikgadējais Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus šogad notiks no 6. līdz 12. septembrim, piedāvās septiņus jaundarbus un pulcēs māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Austrālijas, Islandes un Somijas. Festivāla notikumi galvenokārt aptvers tuvējo Pārdaugavu ar centrālo skatuvi jaunajās Dirty Deal Teatro telpās un Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
Re, kā! Nebija ilgi jāgaida. Pārdēvējies par Jauno Rīgas teātri pie Dzemdību nama un pārcēlies uz pagaidu telpām Miera ielā, teātris ticis pie sava turpinājuma.
Andris Akmentiņš smejas, ka izrādījies romānspējīgs. Pabeidzis savu pirmo romānu Skolotāji, iedrošina nenobīties no sava izmisuma, apjukuma un asinsrites problēmām, sēžot uz vietas: "Tas viss ir procesa daļa"
"Brīnišķīgi! Tā ir emocionālā kulminācija! Ļoti labi, ka gājiens ir sākumā. Dejotāji to varbūt tā neizjūt, bet dziedātājiem pēc garā noslēguma koncerta reizēm liekas, ka spēka pietrūkst. Tagad mēs dabūjam emocionālo lādiņu visai nedēļai," Gitai no kora Valmiera gājiens jau ir beidzies, un viņa savā nodabā smaidīdama jau dodas pretējā virzienā. Koriste uzskata, ka arī laika apstākļi gājienam ir ļoti piemēroti: "Tautastērpam tieši laikā!" Koncertā Gita visvairāk gaidīs Jāņu vakaru: "Man tā ir kaut kas īpašs jau no jaunības."
Cilvēki ir "paēduši" atraktīvo mūziku un ir gatavi arī nedaudz apstāties, nomierināties un ieklausīties sevī. Saruna ar Asnati Rancāni un Staņislavu Judinu
Baltijas valstu kopizstāde Parīzē Orsē muzejā Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ļauj atklāt pēdējo XIX gadsimta glezniecības terra incognita
Lugāno, Šveicē, 15. jūnijā tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici. Oficiālās uzrunas ar svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora Balts un draugu kora Chor Inter Kulture dziedātāji diriģentes Lāsmas Kuplās vadībā un tautas deju kolektīva Ramtai dejotāji Jāņa Vinklera vadībā.
"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.
Starptautisko panākumu vilnis manī ir daudz komizkristalizējis. Esmu sapratusi savu spēku robežu, kuru centīšos vairs nekad nepārkāpt, – saka rakstniece Nora Ikstena.
Izlasījuši šo grāmatu, esmu pārliecināta, jūs citām acīm paskatīsities uz svešiniekiem tramvajā, darba biedriem, garāmgājējiem. Ja nu viņi pārdzīvojuši ko līdzīgu... Cilvēks spēj izturēt tik daudz.
Pašlaik esam situācijā, kad jābažījas nevis par to, vai atradīsim ziņas, bet kura no plašā klāsta, ko mums piedāvā tīmeklis, būs īstā, ticamā informācija, – intervijā Undīnei Adamaitei atzīst Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – viena no XIX gadsimta komiskās operas spožākajām virsotnēm, kas balstīta belkanto tradīcijās ar krāšņām koloratūrām, izsmalcinātiem ansambļiem un prasa vokāli meistarīgu un saliedētu solistu sastāvu. Pateicoties visu iestudējumā iesaistīto solistu labajai humora izjūtai un entuziasmam, lielu uzmanību darba procesā esam veltījuši tēlu attiecībām un spilgtu raksturu izveidei. Šī ir opera, kas ļauj izrauties no ikdienas nopietnības un ar nelielu ironijas devu pasmieties par notikumiem un cilvēku raksturiem, kas palikuši nemainīgi arī XXI gadsimtā," sezonas pēdējo pirmizrādi 24. maijā piesaka Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Lempīga un sāpīga ir ienākšana pieaugušo pasaulē. Dāvida Džovanzanas Romeo un Džuljeta Leļļu teātrī ir skarbs un vizuāli skaists stāsts. Par spīti Zilā vaļa klātbūtnei, izrādē netrūkst arī komikas. Izrādās, tas ir iespējams