Neiztērējamas enerģijas pielādēts. Monogrāfijā par Niklāvu Strunki pirmo reizi apkopots viņa plašais mantojums
Monogrāfijā par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) pirmo reizi apkopots viņa plašais mantojums.
Undīne Adamaite
Tu gribi savas acis atpakaļ. Intervija ar Lielās mākslas klasikas grāmatu sērijas mākslinieci Ingu Ģibieti
"Man liekas diezgan nereāli, ka māksliniekam ir tikai pieci labi darbi," saka Inga Ģibiete, izdevniecības Neputns sērijas Lielā mākslas klasika grāmatu māksliniece, pabeigusi kolosāli apjomīgo darbu – māksliniekam Niklāvam Strunkem veltīto vairāk nekā 800 lapaspušu biezo grāmatu.
Vizma Belševica un vārda brīvība
Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā no plkst. 10 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference Vizma Belševica un vārda brīvība.
Izstāde, kur līdz sēņošanas iemaņas. Ruckas parkā skatāma izstāde Apslēptie dārgumi
Līdz maijam Ruckas Mākslas rezidenču centrā norisinājās divas mākslinieku rezidences, kurās piedalījās 13 mākslinieki no 10 dažādām valstīm. Viņu uzmanības lokā bija Cēsu vēsture un ikdiena, vides jautājumi, alternatīvi pārtikas avoti un citas saistītās tēmas, arī Ruckas muiža un parks. Mākslinieku radītie darbi šobrīd skatāmi brīvdabas izstādē Apslēptie dārgumi, kas Ruckas parkā būs apskatāma visas vasaras garumā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā norisnāsies diskusija Latvijas gadsimta mantojums
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook lapā 20. maijā plkst. 18 tiešrādes formātā notiks diskusija Latvijas gadsimta mantojums.
Mums ir tādi resursi! Intervija ar mākslas zinātnieci un kultūrvēsturnieci Ievu Pīgozni
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai "būtu skaistāk" un "lai latvieši būtu bijuši bagātāki".
Gulbis, kurš aizlido. Intervija ar valodnieci un rakstnieci Lalitu Muižnieci
Mācījusi latviešu valodas gramatiku, izjaucot un saliekot valodu kā šujmašīnu, un atklājusi tās netveramo dvēseli – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece saņem balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
Inteliģences diskrētā smarža. Gunārs Bībers saņem Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu
Paziņojums, ka Gunārs Bībers saņems Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, sociālajos tīklos izraisīja spontānu prieka vilni. Savam cienītajam un mīlētajam pasniedzējam, sauktam par Bīberīti, uzgavilēja neskaitāmi studenti vairākās paaudzēs.
Sadzird satraucošos faktus. Konstruktīva divu ministriju sadarbība lasītprasmes veicināšanā
Gandrīz katrā Eiropas valstī ir izstrādāta lasīšanas veicināšanas stratēģija ar mērķi īstenot izglītības, kultūras un labklājības jomu ciešu sadarbību lasīšanas popularizēšanā un kvalitatīvas literatūras un bibliotēku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Latvijā to īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, un nav zināma cita lasīšanas iniciatīva ar tik plašu ģeogrāfisko pārklājumu kā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai – 2020. gadā tās bija 604 bibliotēkas Latvijā un 68 diasporas centri 29 pasaules valstīs, aptverot 20 000 lasītāju lielu auditoriju.
Idejas izsprāgst un ievaino. Intervija ar dzejnieci, izdevēju un redaktori Inesi Zanderi
"Man ir tāda sajūta, ka dažreiz es esmu bijusi kā vēstures stunda," – Inese Zandere izdod divas jaunas grāmatas, kurās vēstures stunda turpinās.
Pazūd skatienam mežā. Grāmatas Mana grāmatvedība. Aktiera kaleidoskopiskā dzīve un pienākumi recenzija
Jura Strengas un Ilonas Brūveres kopīgi radītais piezīmju un sarunu koncentrāts nepretendē atklāt lasītājam "īsto Strengu" un beidzot izstāstīt "visu, visu".
Viņu melnbaltā simfonija. Intervija ar mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni
"Ja tās būtu tikai mīlestības vēstules, es neliktos ne zinis," saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, sakārtojusi gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savam dzīves un mākslas liktenim – Felicitai Pauļukai.
Viņus neierobežo nekas. LALIGABA Dzejas lasījumi sola ievest gan tekstu diskotēkā, gan pagrabā
Sekojot sauklim Priekos un bēdās, arī šogad Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) nominētie autori pulcēsies lasījumos, kas notiks tiešsaistē 8. un 15. aprīlī plkst. 18.30.
Teātra vēsturnieks Jānis Siliņš: Kurš gan nav tvīcis pēc atzinīga Lilijas Dzenes vārda vai skatiena
"Pētīt Liliju Dzeni, procesus, laikmetu, ne uzreiz nākt ar momentānu nosodījumu," saka teātra vēsturnieks Jānis Siliņš, izdodot Izmeklētus rakstus.
Eposs apgriežas otrādi. Valodas virsniekam – dzejniekam un atdzejotājam Uldim Bērziņam (17.05.1944.–24.03.2021.)
Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne – kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku – kultūrslāņiem vai kontinentiem.
Visi debitanti jau ir gatavi rakstnieki. Paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti, mūža un speciālbalvas ieguvēji
Priekos un bēdās – ar šādu devīzi šogad risinās Latvijas Literatūras (LALIGABA) gada balvas process, Henrika Eliasa Zēgnera vārdiem, turpinot svinēt literatūru "kā draugu, sabiedroto un mierinājuma avotu".
Dzirdi sevi iegavilējamies. Intervija ar teātra zinātnieci Edīti Tišheizeri
"Smadzenes tāpat ir muskulis, kas jātrenē," saka teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Dzintras Gekas jaunākā liecība
Dokumentālais stāsts Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts? atskatīsies uz notikumiem pirms 72 gadiem. LTV1 un Replay.lv 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst. 21.05 jaunākajā režisores Dzintras Gekas filmā savās atmiņās dalīsies cilvēki, kurus izsūtīja kā bērnus.
Vilnainā gaisma. Saruna ar japāņu dzejnieci Mari Konno
"Latvijā mani pārsteidza ziedu bagātība pilsētās un kautrīgie, bet laipnie ļaudis."
Mājas kino – dokumentālā kino jauda
Kinoteātra Kino Bize straumēšanas platforma Mājas kino šobrīd piedāvā vairāk nekā 60 dažādu filmu, tāpat arī regulārus pasākumus tiešsaistē. Šonedēļ platformas piedāvājums ir papildināts ar Vides filmu studijas izlasi. Tās ir sešas prestižos kinofestivālos godalgotas dokumentālās filmas, kas apliecina dokumentālā kino spēku pilnā jaudā.
Uzšķērž furunkulus. Regīna Ezera negrib neko mazāku kā būt tīra rakstniece
Tu tikai staigā līdzi sievietei ar suni pa mežiem un mājām, bet beigās jūties izbridies pa svešiem likteņiem kā savējo. Tapušas mūsdienu rakstnieku parafrāzes. Impulss – prozas karalienes Regīnas Ezeras valodas pasaule.
Čurkste blēdībās neieķērnājās. Klajā laistas Ansa Lerha-Puškaiša Pasakas par putniem. Kopā lasāmas bērniem un pieaugušajiem
Izdevums Ansa Lerha-Puškaiša Pasakas par putniem. Kopā lasāmas bērniem un pieaugušajiem ir oriģināls, izzinošs un skaists izdevums. Te ir gan gaviles par putnu atgriešanos, gan nopietna izziņa.
Saules akords
Kādi avoti darbina īstu talantu? Kāpēc tik bieži tas izpaužas kā ārdošs spēks?
Trakums nespēj izvērsties. Rakstu krājums Lasīšanas pandēmija izseko lasīšanas vēsturei Latvijas teritorijā
Vai klausīšanās ir jaunā lasīšana? Šis ir tikai viens no aizraujošajiem jautājumiem, kurus uzdod Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevums Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā.
Dar’ man, tēvis, planšetīti
Piektdien, 12. februārī, kultūrizglītības programmas Latvijas skolas soma koordinatori pašvaldībās un izglītības iestādēs, kā arī pedagogi – kopumā teju 300 programmas ieviesēji tikās informatīvā tiešsaistes seminārā.
Par šodienas Latviju taps jaunas laikmeta liecības
Ir paziņoti Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu konkursa Latvijas kods. Latvija šodien 2021. gada uzvarētāji. Konkursa devītajā pastāvēšanas gadā tiks atbalstīti pieci dažādi dokumentālie projekti.
Ķirzakas astes tvarstīšana. Intervija ar rakstnieku Andri Akmentiņu
"Tagad man ir sajūta kā daiļslidotājam, kuram obligātā programma ir beigusies un var noslidot kaut ko pēc savas izvēles. Uz pagātnes pusi es labprāt vairs nelīstu," saka rakstnieks Andris Akmentiņš, pabeidzis savu otro romānu Meklējot Ezeriņu.
Manas ļovenes! Valodas jautājums vienmēr ir bijis ļoti jūtīgs
Valodas jautājums vienmēr ir bijis ļoti jūtīgs. Sešas versijas – kāpēc tā.
Padzirdīja ilgu zirģeļus. Astrīda Kairiša (1941–2021)
"Strādāt ar viņu nemaz nav tik viegli un reizēm pat ne visai interesanti – aktrise ilgi un gausi ieiet sveša tēla pasaulē, bet, kad ceļš uz tēlu viņai sāk skaidroties, Astrīdai viss tiek piedots," – tā Nacionālā teātra dārgakmens aktrises Astrīdas Kairišas (1941–2021) talanta īpatnību savā laikā raksturojis režisors Alfrēds Jaunušans.
Sava laika kodu pierakstītāja. Jutu Anci Rombergu teātrī neinteresē sižeti – vai Anna mīl vai nemīl Pēteri
Pati nekad neparakstītos kā teātra kritiķe – saka Juta Ance Romberga. Kā tad? "Drīzāk – teātra darbiniece. Teātra cunftei piederīgs cilvēks," – viņas maizes darbs šobrīd ir gan reklāmas aģentūrā, gan žurnāla Teātra Vēstnesis redakcijā.