Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Vēstures cilvēciskā puse. Grāmatā Pārcēlāji apko­potas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas

"Lasītājiem nav jākāpj pie varoņiem uz pjedestāla. Viņi var iet atmiņu tecējumā vienā solī ar Pēteri, Ēriku un Laimoni," – Māras Zirnītes sastādītā grāmata Pārcēlāji iepazīstina ar trim cilvēkiem, kas vadīja bēgļu laivas

Saņēmos un devu pavēli mest pāri laivas malai visu lieko. Bet braucēji tikai sē­dēja un neko nedarīja. Braucējos bija daži leģio­nāri ar ieročiem. Tad devu pavēli šiem puišiem atbrī­vot laivu no smagā sola. Teicu viņiem, lai palīdz vērt vaļā koferus un mest drēbes ūdenī. Medikamenti jāpatur. Vērtslietas nemest pāri, paturiet! Paturēt visu, kas ir vērtīgs, bet drēbes pāri bor­tam! Norietošās saules staros straumē pa­zuda koferi, mēteļi, segas… – izšķirīgu brīdi savā laivā atceras bēgļu pārcēlājs Pē­teris Jansons. Viņa stāstījuma nodaļu ie­vada Niklāva Strunkes zīmēts portrets. Va­ram tikai iztēloties, kāda bija nakts, kad savu un daudzu citu pazīstamu un nepazīstamu ļaužu glābēju skicēja māksli­nieks. Viņa biogrāfijā pārdzīvotais bēgļu laivā pēc tam pārvērtās par lakonisku rin­diņu – 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.

Pagājušā gada beigās izdevniecībā Mansards iznāca īpaša grāmata – Pārcēlā­ji –, kas ir otrais darbs Latvijas mutvārdu vēstures sērijā Bezbailīgie. Grāmatā apko­potas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otrā pasaules kara beigu posma. Bū­dami Latvijas valsts vienaudži, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons un Ēriks Tomsons jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējās pa­domju okupācijas. Mutvārdu vēstures pētnieku sakopota, ilgstoši noklusētā pieredze nodota atklātībai, jo vēstures iz­pratnei nekas nav izteiksmīgāks par pašu notikumu dalībnieku atmiņām.

Bezatlīdzības risks 

Ilgu laiku par bēgļu pārcēlājiem nerunāja vispār. Latvijas Centrālās padomes uzde­vumā viņi darbojās nelegāli un bieži pali­ka nezināmi pat laivās pārceltajiem. Tikai mūža otrajā pusē viņi beidzot varēja uzti­cēt atklātībai savus neparastos dzīves­stāstus – kā Latvijā, tā Zviedrijā. Arī Zvied­rijā nācās ievērot noilgumu informācijai par nelegālajiem laivu braucieniem no Baltijas.

"Ģimenē es neko nestāstīju. Turēju mu­tīti ciet. Neviens nezināja, ko esmu darī­jis," grāmatas atklāšanā, īsu brīdi pirms savas 103. dzimšanas dienas, atcerējās Ēriks Tomsons. To apliecina arī viņa meita Daiga Siliņa: "Tad, kad es jau mācījos Lauksaimniecības akadēmijā, vienu reizi tētis man brauca pakaļ. Parasti braucu ar vilcienu Čaika, bet vienreiz kaut kā gadī­jās, ka tētis mani veda mājās no Jelgavas. Iespējams, viņš bija saņēmis dūšu un jau bija nolēmis to darīt. Viņš sāka stāstīt vi­su, kas bija noticis. Man jau bija 19–20 ga­du. Es biju vismaz 2. kursa studente. Klausījos, un man skrēja tirpas pār kauliem, zinot, kāda ir bijusi izšķiršanās, kāds ir bijis risks. Domāju par sev pazīstama­jiem puišiem un studiju biedriem – vai vi­ņi arī būtu gatavi kaut ko tādu darīt? Tētis tajā brīdī bija pavisam jauns, tikko beidzis jūrskolu. Kara laikā, protams, iespējas bi­ja ierobežotas, bet viņš varēja palikt kaut kur emigrācijā un izvēlēties vairāk sevi saglabājošu dzīvesveidu, nevis tik lielu bez­atlīdzības risku. Kad tu zini – varbūt šī ir mana pēdējā stunda un brauciens pāri jū­rai un to, kas notiks tālāk, es nezinu…" 

Paši pārcēlāji savos atmiņu stāstos sevi netur par lieliem varoņiem. Pazib pa frā­zei, ka ķērušies pie bēgļu glābšanas, kas varēja maksāt viņu dzīvību, teju aiz gar­laicības, dēkas dēļ, jo nav gribējies nīkt kopā ar visiem kādā bēgļu novietnē.

Jāņem vērā, cik jauni tobrīd bija šie puiši. Ērika Tomsona atmiņu stāstu ieva­da viņa iesvētību foto 1941. gadā, un jau pēc pāris gadiem viņš devās vadīt bēgļu laivas. "Tad es biju jauns, stiprs un va­rens," Zoom lodziņā saka tobrīd "tikai" 102 gadus vecais Ēriks, kuram izdevās veikt astoņus veiksmīgus pārbraucienus. "Labāk es braucu un glābju bēgļus nekā dzīvoju tajās nometnēs!" – nodzīvotais gadsimts necik daudz nav mazinājis kād­reizējā Krišjāņa Valdemāra jūrskolas absolventa dūšu un sparu.

Visi trīs pieder pie paaudzes, kas dzi­musi neatkarīgās Latvijas sākuma gados, augusi kopā ar valsti un jutusies brīvi. Pēc rakstura viņi ir atšķirīgi. Grāmatā pārcēlā­ji atceras veiksmīgos un neveiksmīgos braucienus, riskantās situācijas, kad mantu izmešana jūrā bija mazākais zaudējums. Viņi stāsta par saviem pārdzīvo­jumiem, pārgalvību un nevēlēšanos ie­saistīties nevienā no karojošajām armi­jām, par nebēdnībām un negaidītiem no­tikumu pavērsieniem, romantiskām no­skaņām, kad jūra mierīga, un drudžainu rīcību vētras laikā.

Ar sērijas Bezbailīgie starpniecību pa­gātne tiek tuvināta tagadnei. Varoņi, kas nebaidījās nāves, piedzīvoja garu mūžu. Sērijas pirmā grāmata Nakts jau nav tikai gulēšanai ir veltīta Latvijas Centrālās pa­domes bēgļu laivu sakarniecei Valentīnei Lasmanei, kura nodzīvoja 102 gadus. Laimonis Pētersons nodzīvoja 87 gadus, Pē­teris Jansons – 98. Trešais atmiņu autors Ēriks Tomsons sagaidīja savu 103. dzim­šanas dienu pagājušā gada 31. decembrī.

Atmiņās skarti daudzi mazzināmi noti­kumi, fakti un detaļas. Tās papildina Kaspara Zeļļa zinātniskie komentāri. Grā­matas sastādītāja ir Māra Zirnīte, izdoša­nai to sagatavojis LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēs­tures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, no audiokasetēm tekstus sakārtojuši Maija Krūmiņa, Ginta Elksne un Kaspars Zellis. Ievads, pēcvārds un personu rādītājs pa­ver plašāku ieskatu laikmetā, notikumos un tajos iesaistītajās personās.

Emocijas palīdz saprasties 

"Izvērtējot vairāk nekā 4500 latviešu civi­lo bēgļu nonākšanu neitrālajā Zviedrijā 1944.–1945. gadā, ir jāatzīst ne tikai Latvi­jas Centrālās padomes un atsevišķu indi­vīdu, bet arī zviedru militārās izlūkošanas un amerikāņu bēgļu palīdzības organizā­ciju ieguldījums nelegālās bēgļu laivu kustības nodrošināšanā un īstenošanā. Vienlaikus jākonstatē, ka arī pašu latviešu bēgļu laivu pārcēlāju devums šo akciju īs­tenošanā līdz šim nav pietiekoši novēr­tēts, kaut arī tas bija daudz nozīmīgāks nekā tobrīd Rīgā un Kurzemē atrodošos vai jau Zviedrijā nonākušo atsevišķu LCP līderu tā laika rīcība," uzsver zinātniskais redaktors Uldis Neiburgs.

"Notikumi, kuros ievada trīs aculieci­nieku atmiņas, nav ar lieliem burtiem ie­rakstīti Otrā pasaules kara vēsturē, tomēr Latvijas un Baltijas valstu mērogā tiem ir liela nozīme. Tie ir svarīgi tieši no cilvēcis­kās rīcības viedokļa. Bēgļu pārcelšana uz Zviedriju kopumā bija stihiska, nevis or­ganizēta kustība, kaut arī Latvijas Centrā­lā padome (LCP) to iniciēja un virzīja. Kad galvenie LCP vadītāji tika arestēti, viņu vietā stājās citi. Netika rakstīti ne rīkoju­mi, ne instrukcijas. Viss notika nelegāli, paļaujoties uz daudzu cilvēku drosmi, prātu un atjautību," skaidro vēsturnieks. "Atmiņu subjektīvais raksturs ļauj pietu­voties cilvēka emocionālajai uztverei, un paveras vēstures cilvēciskā puse – jūtas, pārdzīvojums, iekšējā nepieciešamība jeb morāle. Emocionāli var uztvert vairāk ne­kā ar prātu. Emocijas palīdz saprasties, caur tām jūtamies savstarpēji saistīti, jo katrs no mums var iejusties stāstītāju si­tuācijā," stāsta Māra Zirnīte.

Īpaši emocionālas, protams, ir epizo­des, kas saistītas ar bērniem. Pārcēlāji at­ceras, ka cēluši pāri ļoti daudz bērnu, ma­zākie bijuši tikai četras dienas veci. Vecā­kajiem, lai remdētu slāpes, dotas ābolu šķēlītes. Daudzi piedzimuši jau Zviedrijā, drīz pēc pārcelšanās. Simboliska ir mazā puisēna seja Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta fotogrāfijā – Visbijas sporta zālē sarušinātajā salmu čupiņā. Milzīgajās acīs ir sastingušas bailes un apjukums, ka nav vietas pat asarām.

"Ideja veidot grāmatu sēriju Bezbailīgie dzima, kad Dāvida Holmerta izstādes un fotoalbuma atklāšanā 2015. gadā Rīgā Nacionālajā bibliotēkā satikās Ēriks Tom­sons, Lidija Lasmane-Doroņina, Dzidra Liepiņa un vēl citi, kuru dzīvē bēgļu lai­vām un pretestības kustībai bija pavisam konkrēta nozīme. Tad arī radās atmiņu sērijas nosaukums Bezbailīgie," atklāj grāmatas sastādītāja Māra Zirnīte.

Desmit stundas nāves baiļu 

Vēsturiskais fons: kad 1944. gada 9. un 10. oktobrī Sarkanā armija sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles, ielenktajā Kurzemes teritorijā atradās ne tikai vācu karaspēka grupa Nord (Ziemeļi), bet arī vairāki des­miti tūkstošu bēgļu.

Zviedrijā līdz kara beigām nonāca vai­rāk nekā 4500 latviešu bēgļu, no kuriem LCP laivās jūru šķērsoja ap 2500 cilvēku. Pārējie bija neorganizēti bēgļi, kas paši vienojās ar laivu īpašniekiem un vadītā­jiem.

LCP laivās cilvēkus veda bez maksas. Tas notika ar Zviedrijā nodibinātā Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda, Zviedrijas Aiz­sardzības štāba, vēlāk arī ASV Kara bēgļu padomes (War Refugee Board) atbalstu.

Kamēr lielvalstis izlēma mazo tautu lik­teņus, cilvēkus no atkārtotas okupācijas palīdzēja glābt puiši iesaucamajā vecu­mā, kuri frontes vietā bija izvēlējušies ris­kanto jūras ceļu.

"Braucām mēs ļoti ilgi. Satraucošu brī­žu netrūka. Kādā mirklī motors apstājās. Vēl satraucošāk tomēr bija, kad pamanī­jām zemūdeni. Redzējām, ka nāk no tālie­nes, dodas uz mūsu pusi. Pie sevis domā­ju: mēs te esam tik daudz, un bērni arī lie­lā skaitā, vai tiešām nodarīs mums ļaunu? Zemūdene piebrauca mums pavisam tu­vu, apskatījās, bet pēc tam aizbrauca," atceras Aina Zvejniece, kura atradusies Ērika Tomsona laivā.

Pārbrauciens parasti ildzis desmit stun­du.

"Tur jau nebija ko braukt," atmet ar ro­ku Ēriks Tomsons. 

KDi izsaka pateicību Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Rīgā par iespēju publicēt Dā­vida Holmerta vēsturiskās fotogrāfijas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja