Ievērojamā ukraiņu modernista Maika Johansena (1895–1937) darbu var lasīt kā aizraujošu piedzīvojumu romānu ar mistikas elementiem, var lasīt kā romantisku mīlas stāstu, var – kā erudītu literāro žanru apspēli. Lai kam lasītājs dotu priekšroku, viņš drīz vien atklās, ka vienkārši ļaujas – Johansena skumjajai ironijai un azartiskajam humoram, kā arī valodas krāšņumam un izteiksmes elegancei, ko tik lietpratīgi atveidojusi Māra Poļakova. Lasītājs pavisam noteikti sajutīs vilinājumu līdz ar romāna varoņiem doties aizvien dziļāk Ukrainas ainavā, kas pamazām atklāj savus noslēpumus un paver pārsteidzoši plašus apvāršņus.
Ir divdesmitā gadsimta divdesmito gadu beigas: asinskāri budži pa Hersonas stepi trenc spāņu tirāngāzēju, kas pārtapis ukraiņu komunistā. Ceļodami pa Slobodu Ukrainas kalnaini, itāļu ārsts un viņa mūžam nākamā mīļākā sastop nadzīgo zemnieku Bruņurupuci, studentu Perebijnisu, kurš mācās gaišajai nākotnei, un bijušo koku gāzēju, kas tagad ir koku stādītājs, kā arī viņa bijušo sievu, kuras nemaz nav.
Nenogurdināmā avangardista Maika Johansena eksperimentālais romāns Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodu Šveici ir literatūra kā spēle un tīra bauda. Autors līksmi dekonstruējis rakstniecības pamatprincipus; negaidīti dzejas iestarpinājumi un ainavu apraksti dāvā neizsakāma skaistuma apjausmu. Ukraiņu literatūra kā Eiropas literatūras sastāvdaļa, brīdi pirms no tās palika tikai pelni un nezināmi kapi.
Grāmatu no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Esejas par Maiku Johansonu autore Jarina Cimbala. Grāmatas redaktore Ieva Lešinska, korektors Arturs Hansons. Ilustrācijas radījusi Haļa Verhelesa ceļojumos starp Kijivu un Prāgu 2025. gada rudenī. Dizainers Aleksejs Muraško.