Režisors Alvis Hermanis: "Reti kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules"
"Dekoratīvā māksla bija tā, kas nebija tik apspiesta. Tā bija diezgan brīva. Ja nu vienīgi paši mākslinieki darīja kādus idiotismus," atceras tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kuras ceļš mākslā novērtēts ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu
Ar gandarījumu un saviļņojumu secinām, ka ir izdevies Starptautisko dzejas festivālu Page Break izveidot par ikgadēju notikumu, kas sniedz ne vien iespēju Latvijas dzejas interesentiem iepazīties ar aktualitātēm mūsdienu dzejā, bet arī nes Latvijas vārdu starptautiskā dzejas arēnā, jo festivāls ārvalstu dzejnieku vidū top arvien pamanītāks – saka festivāla direktore Madara Gruntmane-Dujana.
Blaumani lasa un iestudē. Par Blaumani rakstīts daudz. Brīžam šķiet, ka nav iespējams pateikt kaut ko jaunu. Taču Blaumanis to atļauj. Benedikta Kalnača grāmata lasa Blaumani vēlreiz – pievēršot uzmanību rakstniekam negaidītos literatūras un laikmeta kontekstos, kā arī atklājot līdz šim nepamanītas detaļas.
"Pēdējie 25 mūža gadi daudzējādā ziņā pārsvītro Andreju Upīti kā rakstnieku un personību," – literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis monogrāfijā Lielais noliedzējs izgaismo pretrunām pilno Andreja Upīša literāro mantojumu
Ideja organizēt pasākumu man ienāca prātā sarunas laikā ar seniem draugiem – leģendārā Ukrainas animācijas filmu festivāla KROK organizētājiem. Neskatoties uz karu, viņiem bija iecere organizēt festivālu Ukrainā, kas izrādījās pārāk nopietns izaicinājums. Tāpēc es piedāvāju izveidot festivālu Rīgā ar iespēju to atkārtot arī Viļņā un Tallinā, – stāsta godalgotais Latvijas animācijas filmu režisors Vladimirs Leščovs.
"Lielākais kompliments, ko saņēmu no meitenes
vecākiem, bija – jūs dažas lietas esat uzrakstījis citādi, bet
mēs tajā tik labi atpazinām savu meitu," saka nīderlandiešu
rakstnieks Žaks Frīnss, kurš uzrakstījis veltījumu savai no
leikēmijas mirušajai skolniecei Ankei
"Ja rakstītajā tiešām ir kas trausls, tad tāpēc, ka es par viņiem ļoti pārdzīvoju. Man gribējās, lai cilvēks paliek kaut manā grāmatā," saka lietuviešu rakstnieks Vids Morkūns
"Teksti ir daudz nopietnāki, nekā sākumā bija iecerēts. Tās ir refleksijas par lieliem, dziļiem jautājumiem, arī – ko nozīmē rakstīt," saka grāmatas Rakstniecības laboratorija idejas autore rakstniece Inga Žolude
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) līdz 31. martam ir skatāma Latvijas Dabas fonda un fotogrāfa Kristapa Kalna kopīgi veidotā izstāde Pļavas ļaudis.
Turpinot izglītojošā lekciju cikla Dzintara muzikālo sarunu klubs stāstījumu par Latvijas mūzikas vēsturi, otrdien, 14. martā, plkst. 18 muzikoloģe un pētniece Ināra Jakubone interesentus iepazīstinās ar pagājušā gadsimta 20., 30. gadu mūzikas dzīvi, kurā komponistu prātus nodarbināja ne tikai radīšana, bet arī jaundibinātās valsts veidošana.
RĪT, 11. martā, kultūrtelpā M/darbnīca Rīgas pirmizrādi piedzīvos vēstuļu lasījums ar bēdīgiem valšiem Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis, kura idejas autori un izpildītāji ir teātra trupas Kvadrifrons pārstāvji Ance Strazda un Klāvs Mellis.
Kas ir tās lietas, ar ko vispār asociējas Latgale un latgaliskais? Vai tas noteikti ir cilvēks, kurš dzīvo ezera krastā un uzglūn ceļa malā katram garāmbraucējam, lai savā "gostmīlībā" tūlīt saķertu un vestu uz savām mājām piedzirdīt ar šmakovku? Ar šādu asprātīgu izaicinājumu ierastajiem "tviter stereotipiem" par publisko latgalieša tēlu vakara vadītājs aktieris Jānis Kronis Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē 4. martā iesāka Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju.
Ķīpsalā no 3. līdz 5. martam lasītājus gaidīs Latvijas Grāmatu izstāde 2023, kas piedāvās tikties ar rakstniekiem, baudīt autoru lasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas notikumos, iepazīties ar jaunumiem, mainīties ar grāmatām un iegādāties tās par īpaši izdevīgām cenām.
Pateicoties arhitektam Gunāram Asarim (23.06.1934.–21.02.2023.), mikrorajoni Rīgā tika būvēti secīgi, ar sajēgu, viņš iestājās pret visas Rīgas privatizēšanu
Viņa patiesi bija gara aristokrāte, un tā vislabākais liecinieks ir viņas māksla – tā par savu māti, mākslinieci Aleksandru Beļcovu, rakstījusi mākslas zinātniece Tatjana Suta. No 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules.
Mūžībā devies aktiermeistarības un režijas pedagogs Mihails Gruzdovs (12.12.1953.–12.02.2023.), kurš studentiem mācīja "nejaukt omleti ar Dieva dāvanu"
"Tu vari skatīties uz džeku, kurš strādā ar pneimatisko āmuru, un saukt viņu palīgā īsināt tekstu," – Andris Akmentiņš sadzejo Laimīgas beigas un dalās rakstīšanas pieredzē
"Nora Ikstena filmu ir redzējusi, viņai patika. Tas man bija nozīmīgs prieka brīdis. Nora teica, ka uzskata – filma ir neatkarīgs mākslas darbs," saka filmas Mātes piens režisore Ināra Kolmane