Baleta kustības mirklīgums tverts pārlaicīgā žestā
Latvijas Nacionālā baleta simtgades programmu atklājot, 30. septembrī Latvijas Fotogrāfijas muzejā tika atklāta izstāde Mēģinājums.
Undīne Adamaite
Nominācijas godu vajadzētu izbaudīt visu vasaru un rudeni. Paziņoti pretendenti Spēlmaņu nakts balvām
Es ļoti ceru, ka šī būs pēdējā žūrija, kurai būs jāstrādā šādos apstākļos, un ka šī būs pēdējā reize, kad tik ļoti vilksim nominantu paziņošanu garumā. Paziņot nominantus sezonas beigās nozīmē ļaut šiem cilvēkiem izbaudīt godu vismaz visu vasaru un rudeni – vakar, Teātra darbinieku savienības (LTDS) rīkotajā preses konferencē, kurā tika nosaukti 2021./2022. gada sezonas Gada balvas teātrī Spēlmaņu nakts pretendenti 13 nominācijās, sacīja žūrijas priekšsēdētāja teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Nesaspiestākais tomāts
Arī man, pārsvarā apolitiskam cilvēkam, ir svarīgi KDi slejā uzrakstīt piekodinājumu noteikti aiziet nobalsot
Anekdoti gribat? Nacionālā teātra izrādes Aizliegtais pianīns recenzija
Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrāde Aizliegtais pianīns ļauj nolaist tvaiku un izbaudīt patīkamo upura lomu, lieki neuzdodot jautājumus, kur rodas tādas Sabīnes un cik "sabīnisma" ir pašā
Cik nopietni mums uztvert opereti? Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā sezonā veidos piecus jauniestudējumus
Latvijas Nacionālā opera un balets 2022./2023. gada sezonā veidos divu operu, vienas operetes un divu baletu jauniestudējumus. Rudenī Latvijas Nacionālā baleta simtgades svinību ietvaros tiks piedāvāta virkne īpašu notikumu. Sezonu kuplinās vairāki koncerti, jau tradicionāli noslēgumā skatītājus priecēs Rīgas Operas festivāls – atklāj Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.
Krusteniska tuvināšanās. Apaļais galds par kultūras ekosistēmu
Apaļais galds par kultūras ekosistēmu, pie kuras pieder arī zaļumballe un tīnis tramvajā, sāncensību ar mākslīgo intelektu un dialogu ar amatierzinātni
Atplaukšanas skaistums. Intervija ar režisori un aktrisi Elitu Kļaviņu
"Cik viss ir trausli" – ir vienojošais motīvs Elitas Kļaviņas izrādei Es atgriežos no tālienes, kurā režisore meklē saskares punktus franču dramaturģes Klodīnes Galeā lugai ar savu dokumentālo filmu Iļģuciema māsas
Sēdēsim tumsā kopā. Intervija ar Latvijas Jaunā teātra institūta direktori Beku Bergeri
Tik maigs un intīms festivāls kā Homo Novus nebūtu iespējams ne Ņujorkā, ne Berlīnē, ne Londonā – saka Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Beka Bergere
Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno jaudā. Šodien visā Latvijā sākas Dzejas dienas
Dzeja vieno pāri paaudzēm un laikiem. Dzeja vieno valodā, vieno starp un pāri valodām, dodot savu balsi tiem, kurus mēs citādi nesadzirdētu. Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno dzejnieku jaudā, valodas plūdu pārmērībā, trāpīgas rindas skaidrībā un atbrīvojošā muļķībā – saka Dzejas dienu padomes loceklis dzejnieks Edvards Kuks. No 2. līdz 11. septembrim norisināsies festivāls Dzejas dienas, kas Rīgā pulcēs vairāk nekā 50 Latvijas un ārvalstu dzejnieku vairāk nekā 20 dažādās norisēs.
"Klusie telefoni" ar Homēru. Intervija ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu
"Mani pārņēma absolūta, nepārprotama izjūta, ka gribu citiem izdarīt tāpat, kā ar mani izdarīja dzeja," saka Ivars Šteinbergs, izdodot otro dzejas krājumu Jaunība.
Nebaidies palaist garām. Seko man! Laikmetīgā cirka festivāls Re Rīga! apdzīvos pilsētvidi
Ar cirka mākslinieku apvienības Be Flat izrādi Double You 17. augustā tika atklāts laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls Re Rīga! Festivāls norisināsies vēl visu nedēļas nogali Sporta 2 kvartālā un Āgenskalnā
Uz pasaules dažādības un patiesuma nots. Festivāls Porta aicina sadzirdēt savu un pasaules pulsu
Visticamāk, šīs vasaras koncerti pasaules mūzikas festivāla Porta vairāk nekā 20 gadu ilgajā vēsturē ieguls kā līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā programma vienas dienas laikā.
Benzīns netiks žēlots
Jaunais Rīgas teātris nākamā gada aprīlī cer piedzīvot pirmo atklāšanas izrādi.
Kur iztēlei ieskrieties. Intervija ar grāmatu mākslinieci Gundegu Muzikanti
"Es gribētu sevi attīstīt tā, lai varētu ilustrēt visu – no Šekspīra sonetiem līdz sēņu grāmatai," saka māksliniece Gundega Muzikante.
Par tuvu. Par tālu. Valmieras Vasaras teātra festivāla piezīmes caur vienas dienas lēcu
Nu jau droši var teikt, ka Valmieras teātra festivāls savā septītajā dzīves gadā ir iemantojis stabilu labu slavu un vietu Latvijas teātra dzīvē.
Teātrim ir izglītojoša sociāla funkcija
Ar savu "blici" Nacionālajā teātrī jaunu lapaspusi šķir mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs.
Līdz kodolam. Intervija ar rakstnieku Arno Jundzi
"Veidenbaums izmainīja manu rakstības stilu," uzrakstījis romānu Es nemiršu nekad, saka rakstnieks Arno Jundze.
Lai jums labi klājas! Knuts Skujenieks (05.09.1936.–25.07.2022.)
Mūsu kultūrā notikusi tektoniska drebēšana – mūžībā devies dzejnieks, atdzejotājs un publicists Knuts Skujenieks (05.09.1936.–25.07.2022.)
Kur ar uguns ratiem taps braukts. Liepājas muzejā skatāma vērienīga izstāde par Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi
"Tirgotāju jaunavas dziedāja smuku dziesmu, bet "uguns zirgs" šņākdams un spļaudams aizskrēja pāri mūsu ežām," – Liepājas muzejā skatāma vērienīga izstāde par 1871. gadā atklātā Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi.
Kā atklāt pasaulei introvertu rakstnieku
Ko Latvijai nozīmētu potenciālais viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū, ko var pamācīties no Gruzijas, kāpēc Kalnozolu sveicina Armēnijā uz ielas un kur ņemt tulkotājus arābu valodā.
Aizšūpojies uz citu pasauli. Viktors Freibergs (1955–2022) absolūti brīvi jūtas pasaules mākslas plašumos
Daudzu mīlētais un cienītais kinozinātnieks, tulkotājs, pasniedzējs un lektors vai vienkārši kinomāns Viktors Freibergs pa liepziedu "sniegu" 13. jūlija rītā ir aizslīdējis prom. Viņa rokas nu ir katetru brīvas un varēs ar jaunu iedvesmu sataustīt žaketē kādu biļeti uz kino. Vai tad pastāv varbūtība, ka Viktors Freibergs jebkad pārstās skatīties filmas?
Ar bitēm... un kaķiem. Zināmi Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas nominanti bērnu un jauniešu literatūrā
Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome gatavojas Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas sarīkojumiem, kas notiks 24. jūlijā.
Atdzīvina Rīgu caur apkaimēm
Šīs vasaras kultūras programma radīta, domājot par izaicinājumiem un jautājumiem, ar kuriem saskaramies Covid-19 pandēmijas un Krievijas izraisītā kara laikā.
Uz mājām – tukšajā visumā. Režisoru Pīteru Bruku pieminot
97 gadu vecumā mūžībā devusies viena no pasaules teātra mākslas autoritātēm – britu teātra un kino režisors, dramaturgs, aktieris un ietekmīgs teātra teorētiķis Pīters Bruks.
Mūžībā devusies trimdas latviešu rakstniece Agate Nesaule
Mūžībā norimis trimdas rakstnieces, profesores Agates Nesaules (23.01.1938.–29.07.2022.) mūžs, kura Latvijā vislabāk ir pazīstama ar savu autobiogrāfisko romānu Sieviete dzintarā.
Nikns rekviēms. Alvja Hermaņa un Čulpanas Hamatovas kopdarba Post scriptum recenzija
Diez vai visjaukākais patvērums, kāds šobrīd aktrisei Čulpanai Hamatovai ir Jaunā Rīgas teātra mākslas zona, spēj remdēt piespiedu emigrantes slāpes pēc mājām un savas skatuves Maskavā.
Man ir sava pasaule. Godinot Valentīnas Freimanes simtgadi, tapusi izstāde
"Ikvienam indivīdam ir būtiska nozīme tajā, kāds ir apkārtnes gaiss, ko elpojam," – uzskatīja kinozinātniece Valentīna Freimane, kura vairākām paaudzēm padomju aizdambētajā dzīves telpā atvēra logu uz pasauli un mākslu.
Pilsētas pulss un bērziņš no zārka. Kauņa izdzīvo Eiropas kultūras galvaspilsētas godu
Kauņa aizrautīgi izdzīvo savu Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, vienlīdz lielu uzsvaru liekot gan uz pasaules līmeņa mākslinieku vārdiem, gan savas pilsētas pulsa iedzīvināšanu – lai Kauņas ielās labi justos i omīte ar sunīti, i Marina Abramoviča un Joko Ono.
Notriektas vistas kārdinājumi. Intervija ar režisori Kristīni Krūzi
"Atbildes nav, iekšā tikai ļoti sāpīgs klusums," saka režisore Kristīne Krūze, kura Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi ukraiņu dramaturģes Natalkas Vorožbitas lugu Sliktie ceļi. Par to, ko karš izdara ar cilvēkiem.
Spēcīgi muskuļi un daudz draugu. Intervija ar tulkotāju Margaritu Karbonāro
"Esmu uzaugusi un dzīvoju Itālijā, bet visu laiku man bija sajūta, ka simtprocentīgi nepiederu Itālijai. Man bija skaidrs – es esmu arī kaut kas cits. Man tas ļoti patika," saka tulkotāja Margarita Karbonāro.