Dailes teātra jauniestudējuma Neglītenis vēstījums ir skaidrs: sava personība un seja – gan fiziskā, gan morālā – ir jāsargā un jāmīl, jo pārāk viegli ir to zaudēt
Vladimirs Nabokovs romānā Camera obscura rāda ainu, kurā morāle, emocijas un skaidrais saprāts balansē kājām gaisā – veidā, kas draudīgi šūpojas starp nežēlīgu farsu un baisu klaunādi
Šīs kalpones ir brutālas – no viņu mutes pat uzruna «kundze» izskan kā lamas. Režisors Viesturs Meikšāns Dailes teātrī iestudējis Žana Ženē lugu Kalpones
Māra Ķimele "garo un garlaicīgo" mīlestības grāmatu Rīgas Krievu teātrī kopā ar aktieru ansambli pārlapo ar nepārejošu augstspriegumu, kā ierasts, dzīvesgudri, bet šoreiz arī neierasti gaiši un līdzjūtīgi
Dramaturģes Monikas Zīles asprātīgajā adaptācijā Nikolaja Gogoļa Revidents trāpa Latgales mūsdienu realitātē un atmasko ne tikai korupciju, bet arī provinciālismu
Režisore Laima Žurgina dokumentālajā filmā Kaza kāpa debesīs izvēlējusies dot vārdu talantīgajiem – tiem, kuri Latvijas kultūrā ir pazīstami ar saviem darbiem un personības spēku
Andra Kupriša debijas stāstu krājuma Berlīne izvairīgais, aizplīvurotais teksts aiz lakoniska lietišķuma maskē sāpīgo, aiz ironiski aptaustītas sāpes – vēl sāpīgāko
Izstāžu zālē Arsenāls skatāmā Lidijas Auzas retrospekcija, ko veido gleznas no muzeju un privātkolekciju krājumiem un ģimenes īpašumā esošie darbi, kļūst par novēlojušos atzinības žestu
Režisora Mārtiņa Eihes izrādē Escape Room. Mīts par brīvību Ģertrūdes ielas teātrī tiek izspēlēts šķietamas demokrātijas modelis un beigās skatītājiem ir jānobalso
Rakstnieces Gunas Rozes trešajā prozas grāmatā Sadursme īpaši fascinējošu, teju paralizējošu iespaidu atstāj teksta sadzīviskais lietišķums un smalkā detalizētības pakāpe
Izrādē Meistars un Aleksandra burtiski dažu minūšu laikā Romans Suta bildina Aleksandru Beļcovu, viņa paziņo, ka gaida bērnu, un paspēj atklāt skatītājiem, ka jau vairākkārt veikusi abortu