Pēdējos gados magnoliju audzēšana kļuvusi aizvien populārāka gan stādu pieejamības dēļ, gan tāpēc, ka mūsu ziemas kļūst aizvien mērenākas, taču tik un tā magnolija uzskatāma par eksotisku krāšņumaugu Latvijas apstākļos.
Labi aug arī Latvijā
Magnolijas savvaļā aug galvenokārt tropu un subtropu reģionos, bet ir šķirnes, kas pacieš arī vēsāku klimatu. Galvenokārt šos krāšņi ziedošos kokus var sastapt Austrumu zemēs – Ķīnā, Japānā, Korejā, arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ir zināmas aptuveni 120–130 magnoliju sugas. Eiropā kopš XIX gadsimta, kad aristokrātiskajos dārzos parādījās pirmie magnoliju stādījumi, intensīvi notiek selekcijas darbi, lai radītu gan vizuāli neparastas šķirnes, gan tādas, kas būtu sala izturīgas, uzplauktu salīdzinoši vēlāk pavasarī, kad tās vairs neapdraud salnas, būtu piemērotas dažādām klimata zonām.
Latvijas laikapstākļus spēj pieņemt, pārziemot un ziedēt vien nedaudzas šķirnes, aptuveni 20 – Japānas kobus magnolijas, zvaigžņu magnolijas, lilijziedu, sulanža, gurķaugļu, cilindriskās, Kosāra hibrīdu, Virdžīnijas, trīsvainaglapu un vēl vairākas sugas. Lielākoties magnolijas sastopamas botāniskajos dārzos, piemēram, vecākās magnoliju kolekcijas Latvijā izveidotas Salaspilī un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, publiskos parkos, arborētumos (galvenokārt Kurzemes pusē – Rucavā, Grobiņā, Ventspils novadā –, arī Pierīgā – Babītē un Mārupē), Kalsnavā. Rīdzinieki magnoliju ziedēšanu var baudīt, dodoties uz skvēru pie Nacionālās operas, kur plaukst Japānas korbus magnolija, vai Kronvalda parku, kur zied Amerikas gurķaugļu magnolijas. Arvien biežāk arī piemājas dārziņu saimniekiem izdodas pieradināt šīs eksotiskās skaistules.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!