Cigarešu dūmos esošās kaitīgās vielas bremzē skābekļa un barības vielu piegādi visā organismā – cieš asinsvadi, zobi, āda, mati un iekšējie orgāni. Tiek vājināta imunitāte un veicināta novecošanās. Tāpēc nereti vēlme saglabāt veselīgu izskatu arī kļūst par vienu no iemesliem, kāpēc ilggadēji smēķētāji tomēr nolemj atteikties no sava kaitīgā ieraduma.
Izskatās vecāks
Smēķēšana paātrina novecošanās procesu un vecāka gadagājuma cilvēkiem raksturīgās grumbas var parādīties arī gados visai jauniem smēķētājiem. Pie tam jāatceras, ka plastiskā ķirurģija nebūs labs palīgs smēķētājiem, jo cigaretes ievērojami samazina asins un barības vielu piegādi audiem. Tas savukārt var aizkavēt sadzīšanas procesus un palielināt inficēšanās risku pēc plastiskās operācijas. Pacientiem, kuri smēķē, iesaka atmest smēķēšanu vismaz četras nedēļas pirms operācijas un vismaz sešas nedēļas pēc tās. Viena no smēķētāju pazīmēm ir arī regulāra maisiņu veidošanās zem acīm.
Dzeltenie zobi un mati kļūst trausli
Dzeltenā krāsa ir liels draugs smēķētājiem – dažādas ķīmiskās vielas, kas izdalās ar cigarešu dūmiem, šajā krāsā iekrāso gan zobus, gan pirkstus un nagus. Tāpat smēķēšana var traucēt barības vielu piegādi nagiem, – arī tie var kļūt trausli un sākt lūzt. Smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar dažādām zobu un smaganu problēmām, kas var veicināt arī zobu izkrišanu.
Veselīgu matu bieds
Cigarešu smēķēšanas iespaidā arī matiem var sākt trūkt barības vielu. Tāpēc smēķētājiem mati bieži vien ir trauslāki, kā arī viņiem mati daudz ātrāk sāk sirmot. Pētījumi arī liecina, ka pastāv saistība starp smēķēšanu un matu izkrišanu.
Strijas un ādas iekaisumi
Smēķēšanas ietekmē āda zaudē elastību un izturību, kas veicina rētu un striju veidošanos. Āda kļūst sausa un pelēcīga.
Cigarešu smēķēšana paaugstina risku saslimt ar hronisku ādas iekaisuma slimību psoriāzi. Slimības ietekmē uz ādas veidojas sabiezināti plankumi ar gaišākām ādas plēksnēm un niezoši, sausi, sarkani plankumi, kas var būt sāpīgi. Regulāriem smēķētājiem saslimšanas risks var palielināties pat par 60%.
Smēķētājiem ir arī lielāks risks inficēties ar papilomas vīrusu, kas var izraisīt kārpas, tai skaitā – dzimumorgānu kārpas. Piemēram, smēķējošām sievietēm vidēji to ir četras reizes vairāk nekā nesmēķētājām.
Risks acīm
Smēķēšana par līdz pat 22 % palielina risku saslimt ar kataraktu, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos. Gaismai ir grūti izlauzties cauri acs lēcai, un tāpēc redze pasliktinās, kļūst miglaina.
Labāk nesākt
Galvenais kaitējums izskatam rodas no cigarešu dūmos esošajiem kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem. No aptuveni 7000 dūmos esošajiem savienojumiem, vairāk nekā 100 ir kancerogēni un var izraisīt vēzi. Tostarp arī tādas visai labi zināmas bīstamas vielas kā darva, tvana gāze, arsēns un svins. Arī jaunās bezdūmu alternatīvas nav bez riskiem, jo tās satur nikotīnu, kas savukārt ir atkarību izraisoša viela.
Statistika ir visai nežēlīga. Vairāk nekā 70 % smēķētāju vēlas atmest, tomēr tikai aptuveni 5 % no tiem, kuri cenšas atmest, pašu spēkiem tas arī izdodas. Tāpēc vienmēr izdevīgāk ir nemaz nesākt smēķēt, jo atmest vēlāk jau būs krietni vien sarežģītāk.
Savukārt esošajiem smēķētājiem jaunā gada sākums varētu būt lieliska motivācija lai parūpētos par savu izskatu un veselību, atsakoties no cigaretēm uz visiem laikiem!