Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pirts nav jāpacieš. Jāatslābst gan prātam, gan ķermenim

Pirts ir kā medus, uzskata lauku pirtiņas Re Starta zona saimnieks sertificēts pirtnieks Raimonds Soopargs. Vērtējot medus ārstniecisko iedarbību uz bioķīmiskajām norisēm organismā, tas var izrādīties tikai kā salda piedeva ikdienas tējai – ja lieto pavirši. Taču būtu pārāk izšķērdīgi tā izmantot ļoti vērtīgu produktu. Jāņem vērā: tāpat kā medus īpašības un kvalitāti nosaka daudzi fizikāli faktori, piemēram, ieguves avots, medus sastāvs, temperatūras iedarbība un medus gatavība, arī pirtī iešanas efekts summējas no dažādām komponentēm. Nedz viens, nedz otrs nav brīnumlīdzeklis pret visām kaitēm, taču pirts noteikti ir viens no ietekmīgākajiem garīgās un fiziskās attīrīšanās veidiem, kas nostiprina organisma pamata veselību.

"Ja man jautājat, vai pirts ir veselīga, atbildu – ir veselīga. Bet pirtī ir jābūt pārdomāti organizētiem iegājieniem un atbilstošam klimatam – mitruma un temperatūras attiecībai. Nepieciešama arī zināma regularitāte, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā nav iemesla svīst – kuriem nav fiziska darba, kuri nesporto un nepavada laiku svaigā gaisā," uzsver Raimonds Soopargs.
 

Pēc maratona uz pirti

Ciemos pie Raimonda dodamies uz Rideļu Lodēm Tukuma pusē pie Sēmes. Gluži meža vidū 1850. gadā celtā, laika zoba skartā guļbūve savu brīnišķīgo pirts veidolu ieguvusi pavisam nesen, Raimondam un viņa dzīvesbiedrei Lianai ēkas atjaunošanā ieguldot patiesas cieņas vērtu darbu – gan fizisku, gan sievišķīgi skaistu. "Te viss veidots, lai kārtīgi izbaudītu pirts kūri," saka saimnieks. Pirtī ir plaša pērtuve, kurā var darboties arī divi pirtnieki vienlaikus. Ir vairākas atpūtas telpas, bet otrais stāvs izbūvēts un iekārtots pirtsmīļu nakšņošanai, lai pēc atslābinošās procedūras nav jāsteidzas mājās.

Vēl samērā nesen Liana un Raimonds bija pilsētnieki, kuriem būšana pie dabas tomēr ņēma virsroku pār mūsdienu civilizācijas priekšrocībām. Uz Rideļu Lodēm viņi pārcēlās 2017. gada vasarā. Raimonds kardināli mainīja dzīvi ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē, bet arī profesionālajā aicinājumā. Sabiedrībā līdz šim viņš ir bijis pazīstams maratonists, pieveicis klasiskos Ņujorkas un Berlīnes maratonus, kā arī ap 30 pusmaratonu.

"Pirtī jau līdzīgi: jāsvīst ir, un laime ir pilnīga, bet skriešanā tikai pats sev sagādā laimi, savukārt pirts būšanā ir divi ieguvumi – pašam ir bauda un pirtsmīlim arī," pasmaida Raimonds. Viņam ir arī vairāk nekā 20 gadu pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā – skriešanas faniem droši vien ir labi zināms Raimonda Sooparga kopā ar kolēģiem dibinātais skriešanas piederumu specializētais veikals 42 km 195 m, kura nosaukums apzīmē klasiskās maratona distances garumu.

Savulaik intervijās Raimonds ir atzinis, ka "maratons ir tāda distance, kurai, īpaši negatavojoties, līdz galam tikt nevar".

Zīmīgi. Arī pirtnieks nav pirtnieks, ja profesionālās pamatiemaņas nav izkopis skolā. Raimonds ir absolvējis akreditētu profesionālās izglītības mācību iestādi Pirts skola. Tomēr pirtnieka meistarībai nav maratona finiša pēdējā kilometra. "Šis amats prasa pilnveidoties visa mūža garumā," atzīst Re Starta zonas saimnieks.

Runājot par abiem veselīga dzīvesveida modeļiem – skriešanu un pirtī iešanu –, droši vien nav mazums cilvēku, kuriem pēdējais neraisa laimīgu sajūtu asociācijas, iespējams, neveiksmīgas pieredzes dēļ. Izrādās, Raimonds savukārt sākumā burtiski neieredzējis skriešanu. "Skolā tika nosista apetīte. Vispār jaunībā nodarbojos ar šķēpmešanu, bet dažādu iemeslu dēļ panākumus šajā sporta veidā nevarēju gūt un ar skriešanu sāku nodarboties hobija līmenī. Tas ir ļoti pieejams sporta veids, ar ko var nodarboties, izejot no mājas pat pilsētas centrā. Tam saskatīju daudz plusu," stāsta Raimonds. Sācis ar skrējieniem pa pilsētas parkiem, tad pagarinājis distances, un tā piecas dienas nedēļā ik rītu. "Bet, kopš esmu Rideļu Lodēs, sākumā vēl paskrēju krosiņu, tomēr savu paņem fiziskās aktivitātes, kas jāpaveic saimniecībā. Papildu slodzi pašlaik man nevajag. Bet nav teikts, ka pie skriešanas neatgriezīšos."
 

Izdalīt 184 vielas

Mūsdienu cilvēkam raksturīgs tāds dzīvesveids, kurā svīšana nav gluži ierasta organisma attīrīšanās funkcija. Sarunā ar Raimondu smejam – ziemā taču var nosvīst, arī ieejot lielveikalā! "No cenām," jokojam tālāk. Nopietni runājot, Raimonds pamato svīšanas kā fizioloģiska procesa nepieciešamību: "Ar sviedriem pareizā klimatā, kas temperatūras un mitruma ziņā līdzinās Vidusjūras klimatam, no organisma izdalām 184 kaitīgas vielas, caur nierēm – tikai 84! Nieres pamatā izvada sāļus, nelielu daudzumu šķidruma izdalām caur elpošanas ceļu gļotādu, ar asarām. Mērenā temperatūrā sviedri izdala visas pārējās atkritumvielas. Nav ieteicams pirts kūres sākumā sviedrēties augstā temperatūrā – tad organisms sāk sajust briesmas, un sviedru dziedzeri aizveras, jo galvenā funkcija organismam tad ir dzesēties. Tāpēc cilvēki parasti nedzīvo un nestrādā vietās, kur ir augstāka temperatūra par 55 grādiem pēc Celsija, bet uz zemeslodes normāli nav sastopama augstāka temperatūra par 60 grādiem, izņemot dažādu kataklizmu gadījumos. Tāpat arī pirtī – par 60 grādiem augstāku temperatūru organisms jau sāk uzskatīt par bīstamu, tiek traumētas gļotādas, tāpēc tādu karstumu parasti cenšas nepārsniegt un sasniegt tikai pēriena kulminācijā pirms rūdīšanās ziemā āliņģī vai sniegā, vasarā – pēc iespējas aukstākā ūdenī."

Iespējams, tieši tāpēc, noklausoties bravūrīgu vīru sarunās vai pašam piedzīvojot ko ekstrēmāku, dažam labam iešana pirtī ir kā mazas ellītes ģenerālmēģinājums – ir karsti, pil sviedri, žūst acis, trūkst elpas, un vienīgā vēlme ir sprukt ārā pa durvīm... Izrādās, kaut kad sen mazliet līdzīgas izjūtas esot gadījies piedzīvot arī pašam Raimondam. 

Tagad viņš uzsver: Pirtī nedrīkst just diskomfortu nevienu brīdi. Pirtī nav jācieš un nekas nav jāpacieš.

"Organisms nedrīkst būt stresā – gan prātam jāatslābst, gan ķermenim. Pilnīgi sausā gaisā cilvēks var izturēt 120 grādu, bet tādas pašas sajūtas var iegūt, dažādojot temperatūras un mitruma proporcijas. Pirtnieki nerunā tikai par temperatūru pirtī, bet gan par klimatu – temperatūru un mitrumu, šos lielumus skaitot kopā un cenšoties pirts kūres laikā nepārsniegt 120."

Klasiskajā pirts kūrē ir vairāki iegājieni pērtuvē. Pirmo – sildīšanās iegājienu – vislabāk sākt ar aptuveni 45 grādu temperatūru un 40% mitrumu. Pēršanās iegājienā kopējais pirts klimats jau ir pirtsmīļa gaumes un izturības jautājums. Tādas īstas atbildes – no kā tieši atkarīga cilvēka karstumizturība – gan nav. Vienam to nosaka individuālās ķermeņa īpatnības, citam, iespējams, dzīves gaitā iegūtā pieredze. "Mēs esam tik dažādi," saka Raimonds. Tiesa, ar pirtī iešanu jāuzmanās tiem, kam ir problēmas ar trombiem, asins viskozitāti, jo pirtī paplašinās asinsvadi un paātrinās asinsrite.

Savukārt paaugstināta vai pazemināta arteriālā asinsspiediena gadījumā pirts var palīdzēt līdzsvarot problēmu, tāpēc tā ir pat ieteicama. Katrā ziņā, pirtniekam profesionāli rīkojoties, šis cilvēka veselības stāvokļa rādītājs aktivizēts netiek. Raimonds uzskata – pirts ir labs veselīga dzīvesveida modelis tiem, kuriem nesanāk sportot vai kuri varbūt ieguvuši kādas fiziskas traumas, kuru dēļ aktīvas sporta gaitas ir liegtas.
 

No elles līdz paradīzei

Raimonds Soopargs ir klasiskās pirts procedūras meistars. Pirts skolā ieguvis un atsvaidzinājis svarīgas zināšanas ne tikai par anatomiju un fizioloģiskiem procesiem organismā, bet arī par pirts ētiku, augu valsts iespējām, pirts kosmētiku.

"Katrs, kurš mācījies skolā, vēl neiznāk no tās kā pilnībā gatavs pirtnieks. Daudz jāstrādā pašam, jāizglītojas meistarklasēs," stāsta Raimonds. Taujāju – kā gan atrast savu pirtnieku plašajā pirts pakalpojumu piedāvājumā? Izrādās, neko īpaši nepareizu pirtī izdarīt nevar – ja vien pirtnieks uzreiz "nesūta peklē" vai negāž uz galvas aukstu ūdeni. Katram pirtniekam esot savs rokraksts, bet jāzina arī veikto darbību jēga, mērķis. "Ir jābūt sistēmai, un tās dažādiem pirtniekiem var būt arī pilnīgi pretējas. Te mācīties var mūža garumā," saka Raimonds. Pirtnieks spriež – izvēlē var palīdzēt atsauksmes, iedziļināšanās, kā tieši pirtnieks veic pakalpojumu, un arī izrunāšanās ar izraudzīto pirtnieku pirms kūres sākšanas, arī par klienta veselības jautājumiem. Pat ja klientam ir respekts pret karstumu, uzmanīgi darbojoties, pirtnieks jau sākumā spēs izvērtēt cilvēka ķermeņa karstuma panesību – to testē pēc pēdām.

"Ja ir diskomforts, tas noteikti jāpasaka pirtniekam. Kā jau teicu – pirtī nevajag censties un sacensties," pasmaida Raimonds.

Bet ar ko atšķiras pirts radītais efekts ziemā un vasarā? "Hmm. Vispār jau būtu jādara tādas darbības, kādi ir laikapstākļi, – ja ir karsts vasarā, tad jāiet pirtī, bet, kad ziemā auksts, – jālec āliņģī. Mēs jau kļūstam arvien lielāki komfortmīļi un no dabas aizejam tālāk. Tomēr pirtī iešanai nav sezonāla rakstura," norāda Raimonds.

Pirms pašas procedūras nav ieteicams ieturēt sātīgu maltīti – tāpat kā pirms skriešanas. Taču arī ar bada sajūtu komforta nebūs, paēst var kādas divas stundas pirms tam. Alkoholiskie dzērieni gan nav savienojami ar pirts rituālu, ja to veic veselības uzlabošanas nolūkos. Turklāt alkohols notrulina sajūtas, tas ir bīstami, jo sāk izplūst aukstuma un karstuma robežas izjūta. "Tāpēc ir pirtnieki, kuri iereibušus ļaudis var atteikties pērt," brīdina pirtnieks. Taču īsta "šķidrā maize" te būs zāļu tējas, pavasarī – bērzu sulas. Nesen meistarklasē Rideļu Lodēs ciemojusies arī Ventspils zāļu sieva Līga Reitere, viņa novērtējusi apkārtnes bagātīgo augu valsti, un Raimonds ir gandarīts. Viņa pirts tēju plauktā mēs atrodam vismaz divpadsmit smaržīgu zāļu tēju. "Procedūras laikā šķidrums jālieto, cik vēlas. Un klāt kādu augli. Pēc pirts vēlami ogļhidrāti, arī saldumi. Vēlāk jau var notiesāt pat kādu karbonādi," stāsta Raimonds.
 

Atslēgt prātu

Re Starta zonā pirts procedūra ar trim četriem pirts iegājieniem diviem cilvēkiem kopumā parasti aizņem četras piecas stundas. Pēc pirmās – sasildīšanās – fāzes Raimonds savus pirtsmīļus noteikti sūta uz dušu, lai noskalotu uz ādas izkļuvušās sārņvielas ar siltu ūdeni. Otrajā fāzē pirtiņā ķermeņa ādu attīra no vecajām šūnām – šajā pirtī skrubim piedāvā dabas veltes, piemēram, saberztu kastani un kalmi. Trešā ir pēršanās procedūra, kuras tehniku var novērtēt tikai individuāli – atkarībā no gluži psiholoģiskas pirtnieka un peramā saskaņas un arīdzan uzticēšanās. Raimonds tēlaini raksturo šīs "tehniskās" sadaļas efekta pazīmes: "Kad prāts vairs nespēj kontrolēt tūkstošiem pirts slotu lapiņu maigos pieskārienus un izslēdzas kā korķim drošinātājs. Mēs jau bieži vien dzīvojam pagātnē, nākotnē un neizbaudām būšanu šeit un tagad. Kad pirtī to panāk, cilvēks nonāk meditatīvā stāvoklī. Mūsu senči to panāca, ik nedēļu ejot pirtī. Esmu pārliecināts, ka tieši tā izstrādājas endorfīni jeb tā sauktais laimes hormons."

Kad pēc pēršanās ir saņemts aukstā kontrasts ar norasināšanu turpat uz lāvas, auksta ūdens šalti ārā vai ziemā āliņģī, tādējādi trenējot un stiprinot asinsvadus, visbeidzot, ceturtajā pirts iegājienā ādu pabaro ar kādu dabisku līdzekli, piemēram, medu. Vai seju – ar lazdu skaru pulveri. Naivi un cerīgi vaicāju: varbūt ir kādas kaites, ko pirts kūre var atrisināt uzreiz, ar pirmo procedūru? Jā, ir – nopietni atbild Raimonds –, tās ir nupat kā saķertas iesnas. Nevienas slimības akūtā stadijā gan pirtī neiet! "Tāpēc pirts ir kā medus – tā nav slimnīca. Kad saslimstam, lietojam medu, un šķiet, ka kļūst labāk, bet vislabāk to būtu lietot regulāri, lai līdz slimnīcai nenonāktu. Pirts efekts ir apmeklēšanas regularitātē," uzskata Raimonds Soopargs. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ja satiekas pie maizītes, tad uz mūžu

Garciemā Kokinu ģimenes iekoptajā un prasmīgi uzturētajā dārzā no rudens vēl ne vēsts. Saulīte silda, putni vītero un mājas priekšā zied daždažādas puķes. Sirmajai kundzei visas mīļas, bet sirdij t...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits